“Nepieciešams stingrāks normatīvais regulējums attiecībā uz kvalitātes aspektiem, uzņemot ārvalstu studentus Latvijas augstskolās. Gan valstij, gan augstskolām ir jārūpējas par stingrāku uzņemšanas sistēmu, tostarp izvērtējot, vai viņi patiesi ir ieradušies šeit ar vēlmi studēt,” otrdien Saeimā uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis.
Visa atbildība – augstskolām?
“Augstskolas ir ieinteresētas piesaistīt studentus no ārvalstīm, it īpaši ņemot vērā ierobežotos finanšu resursus. Arī vietējo studentu skaits, kuri paši maksā par studijām, nepārtraukti samazinās. Dažkārt netiek pievērsta pietiekama uzmanība atlases kritērijiem, līdz ar to rodas situācija, ka no uzņemto jeb to personu skaita, kas nokārtojušas formālos kritērijus, mācības uzsāk krietni mazāka daļa,” uzskata I.Dūrītis.
Latvijas augstskolu pārstāvji klātesošos informēja par ārvalstu studentu atlases kritērijiem un mehānismiem. Kā sēdē pauda Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve, nepieciešami normatīvo aktu grozījumi attiecībā uz ārvalstu studentu piesaisti Latvijas augstskolās. Ministrijas pārstāve akcentēja nevienmērīgo situāciju starp valsts un privātajām augstskolām, kā arī grūtības, ar kurām saskaras atbildīgās institūcijas, pierādot virkni dažādu prasību neizpildi.
Deputāti sēdē aktualizēja arī jautājumus, kas saistīti ar valsts drošības iestāžu resursiem, augstskolām uzņemot studentus no ārvalstīm, kā arī par to, vai valsts ar finansējumu, kas paredzēts budžeta vietām, daļēji nenodrošina studiju maksu arī ārvalstu studentiem.
“Augstskolām ir jābūt atbildīgām, lai noteiktās studiju maksas būtu atbilstošas izmaksu līmenim. Nedrīkstam pieļaut situāciju, kad citu valstu studentiem sniedzam izglītību uz Latvijas studējošo izglītības kvalitātes rēķina,” sacīja I.Dūrītis. Apakškomisija turpmākajās sēdēs plāno pievērsties aktualizētajiem jautājumiem, kā arī kopā ar atbildīgajām institūcijām pārspriest iespējamās normatīvā regulējuma izmaiņas.
LLU pārbauda un vērtē
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Starptautiskās sadarbības centra vadītājs Voldemārs Bariss “Ziņām” atzīst, ka I.Dūrīša izvirzītā problēma Latvijā pastāv jau vairākus gadus un nav nekas jauns. Studenti no trešajām valstīm, tādām kā Indija, Pakistāna, Šrilanka un citām, vēlas iegūt labāku izglītību, nekā tiek piedāvāta viņu valstīs. Labākie un maksātspējīgākie aizbrauc uz Rietumvalstīm un tur bauda pretimnākšanu un studiju maksas atlaides, bet pārējie nonāk pie mums. Problēma ir, kā no potenciālo studentu vidus atlasīt normālus studentus, nevis tādus, kuri tikai domā, kā iekļūt Šengenas zonā, skaidro V.Bariss.
Viņaprāt, būtu akcentējamas vairākas lietas. Pirmkārt, ko var darīt universitātes? “Mēs LLU īpaši rūpīgi pārbaudām potenciālo studentu diplomus, un mūsu darbinieki, kas strādā ar ārvalstu jauniešiem, ir iepraktizējušies atpazīt viltotus diplomus. Protams, mēs izmantojam Akadēmiskās informācijas centra pakalpojumus un, ja rodas šaubas, lūdzam atsūtīt dokumentu oriģinālus, bet pirmais filtrs mums ir un sekmīgi darbojas,” teic V.Bariss.
Otrkārt, potenciālajiem studentiem no īpaši pārbaudāmajām valstīm ir noteikts limits diploma vidējai atzīmei – tā nedrīkst būt zemāka par 60 procentiem. Bet, ja cilvēks vēlas studēt, piemēram, pārtikas tehnoloģiju, profilējošajos priekšmetos – bioloģijā un ķīmijā – nedrīkst būt nesekmīgs vērtējums.
Treškārt, tiek noteikta drošības maksa. Ja cilvēks ir sniedzis nepatiesas ziņas par sevi vīzas intervijā vai nepamatoti pārtraucis studijas, šī drošības nauda (500 eiro), viņam netiek atmaksāta. “Esam konstatējuši, ka arī tas ir sava veida filtrs, kā nobremzēt negodīgos, taču gadījumi ir ļoti individuāli, un pateikt, kurš šeit ieradies, lai tiešām studētu, bet kurš, lai tiktu Šengenas zonā, – ne vienmēr var,” secina V.Bariss.
Starptautiskās sadarbības centra vadītājs stāsta par gadījumu ar kādu studenti no Šrilankas, kura mācījusies pie viņa. Studentei bijušas labas angļu valodas zināšanas un diploma vidējā atzīme 80 procentu, bet pēc mēneša viņa vienkārši pazudusi.
Nepieciešams stimuls no valsts
V.Bariss uzskata, ka jābūt arī valsts atbalstam augstskolām ārvalstu studentu uzņemšanā. Ārvalstu studentu piesaiste ir viena no Latvijas eksporta precēm, un no studiju maksām vien valsts var iegūt 20 miljonus eiro, nerēķinot, cik vēl ārvalstu studenti mūsu valstī atstāj ēdot, dzīvojot un izklaidējoties (domnīcas “Certus” 2016. gada pētījums), kas liecina, ka mūsu augstākā izglītība nemaz tik slikta nav.
“Vajag no valsts puses stimulu, lai būtu šie potenciāli labie studenti, tāpēc jābūt ieguldījumam Latvijas valsts stipendijās, jo labie ārvalstu studenti pie mums atvedīs vēl citus labos studentus,” savu pārliecību pauž V.Bariss. Taču pašlaik, viņaprāt, veidojas paradokss – no vienas puses, gribam lielākus ienākumus, bet, no otras puses, – paaugstinām prasības. Ir jābūt pozitīvam valsts atbalstam.
Jelgavā pamanīt ir vieglāk
Pašlaik LLU mācās 118 pilna laika studentu, bet katru rudens un pavasara semestri ierodas vēl aptuveni 40 “Erasmus” programmā, lielākoties no Eiropas valstīm, bet ir arī no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas. Šī studiju gada pirmajā semestrī ieradās 44 “Erasmus” studenti, tātad Jelgavā kopā bija 162 ārvalstu studenti.
“Tā kā Jelgavā ārvalstu studentu nav daudz, negatīvās lietas izjūtam mazāk nekā Rīgā, mums nav arī izteiktu sadzīvisku problēmu. Esot šādam studentu skaitam, varam situāciju kontrolēt, pamanot pazudušos un uzreiz atskaitot. Mums nav kā Rīgā, kur cilvēks nenāk pusgadu uz lekcijām, bet skaitās, ka studē, lai gan sen jau atrodas Rietumeiropā vai kaut kur klīst apkārt,” stāsta V.Bariss.
