Rudenīgs sveiciens šodien visām Elgām, Helgām un Elgariem, bet rīt gaviļnieki būs Arvīds, Arvis un Druvis.
Rudenīgs sveiciens šodien visām Elgām, Helgām un Elgariem, bet rīt gaviļnieki būs Arvīds, Arvis un Druvis.
Arvis Vilciņš ir divdesmit piecus gadus vecs jelgavnieks, kas darbdienu rītos brauc strādāt uz Rīgu, bet vakaros atgriežas Jelgavā.
– Esmu mēģinājis dzīvot Rīgā. Taču tā ir par skaļu. Atgriežos mājās, uzkāpju uz divriteņa un pēc piecpadsmit minūtēm jau esmu ārpus pilsētas, klusumā, – stāsta Arvis.
Gaviļnieks ir mācījies Jelgavas 4. vidusskolā un mūzikas skolā, studējis Tehniskās universitātes Automātikas skaitļošanas tehnikas fakultātē. Arvis tagad otro gadu strādā ANO pārstāvniecībā Latvijā par informācijas tehnoloģijas speciālistu. Par saviem nākotnes plāniem viņš saka tā:
– Iespējams, ka šis darbs ir tikai viena no pirmajām pieturām manā dzīvē. Nākotnē gribētu veltīt laiku arī mūzikai. Esmu mācījies kordiriģēšanu un apguvis saksofona spēli. Pirmajās klasēs uz mūzikas skolu gāju vecāku mudināts, bet vēlāk mūzika kļuva par nopietnu aizraušanos.
Brīvajā laikā gaviļnieks labprāt klausās visdažādākos skaņdarbus, no latviešu mūziķiem priekšroku dodot Igo dziesmām. Arvis vēl nav iegādājies jauno viņa disku «Bet dzīvē viss ir savādāk», tāpēc piekrita, ka tā varētu būt laba vārdadienas dāvana.
Gaviļniekam jau no pirmajām klasītēm ir vēl kāda aizraušanās – Arvis gatavo plastmasas modeļus. Kādreiz tās ir bijušas lidmašīnas, bet tagad F-1. Pavisam nesen viņš ir pabeidzis septīto pirmās formulas modelīti.
Sevi viņš uzskata par optimistu un atzīst:
– Reizēm tādēļ smagi iegāžos, bet vienalga uzskatu, ka dzīvē nekad nav tik slikti, lai nevarētu būt vēl sliktāk.Par vienu no raksturīgākajām Arvja Vilciņa rakstura īpašībām draugi uzskata godīgumu.
