Grozītais Imigrācijas likums iepludina investīcijas, bet pašvaldībām rada bažas, vai ārzemnieku neiebrauks par daudz.
Pirms divarpus gadiem spēkā stājās grozījumi Imigrācijas likumā, kas atļauj ārzemniekiem (ārpus ES), ieguldot Latvijā vismaz 50 tūkstošus latu, saņemt uzturēšanās atļauju dzīvošanai mūsu valstī. Kopš tā laika izmaiņas normatīvos izmantojušas apmēram piecarpus tūkstoši personu. Starp iebraucējiem un reizē investoriem apmēram četri tūkstoši ir Krievijas pilsoņu. Ievērojamā skaitā tie ir no Ukrainas, Kazahijas, Baltkrievijas, Uzbekistānas, bet apmēram pusotrs simts investoru ir ķīnieši. Divdesmit no pēdējiem īpašumus iegādājušies Ozolnieku novadā, daži plāno arī tur dzīvot pastāvīgi. Vietējā sabiedrība uz to skatās dažādi. Tautas priekšstāvji Ozolnieku novada Domē atzīst, ka pašvaldībai būtu jādod iespēja savā teritorijā kaut kā ietekmēt ārzemnieku pieplūdumu.Slavē gaisu, ne tikšanu Šengenas zonā Trīsdesmit divus gadus vecais ekonomists, speciālists tirgzinībās Jinans Lī uz dzīvi Latvijā pārcēlās pirms nepilna gada. Pirms tam viņš kādu laiku darbojies Vācijā. «Galvenais iemesls, kādēļ esmu Latvijā, ir svaigais gaiss. Esmu dzimis, audzis Pekinā, kur ir ļoti daudz cilvēku un piesārņota atmosfēra. Turpretī šeit tīrs, svaiga, veselīga pārtika. Es domāju, ka Ozolniekos sievai, man, arī bērnam, kura piedzimšanu gaidām, klāsies labi,» spriež J.Lī. Viņš stāsta, ka novada teritorijā dzīvo tikai četras ķīniešu ģimenes. Kāds ķīniešu profesors Ozolniekos esot iegādājies dzīvokli, taču pats dzīvojot Ķīnā, šurp braukšot tikai vasaras vai ziemas atvaļinājumā. J.Lī piekrīt, ka daļa viņa tautiešu Latvijā ieguvuši uzturēšanās atļauju, lai varētu brīvi pārvietoties ES. Pirms nedēļas J.Lī ģimene draugu pulkā, kurā lielākoties esot japāņi, sagaidījis ķīniešu jauno gadu. Labā kaimiņa uzvārdu nezinaOzolnieku novadā attieksme pret ķīniešiem ir dažāda. Pērnruden «Ozolnieku KSDU» vadītājs Mārtiņš Prīsis uzaicināja savus ķīniešu kaimiņus ar trīs gadus veco meitiņu piedalīties Skrējēju kluba rīkotajās riteņbraukšanas un skriešanas sacensībās. «Jauka ģimene, bērns grib sportot. Uzvārdu gan es viņiem nezinu, bet Bērziņi tie nav,» smaidot piebilst M.Prīsis.Par ne tik viegli salasāmajiem ķīniešu uzvārdiem, caurskatot Ozolnieku novada Domes lēmumprojektus, pukojas deputāts Guntis Rozītis (ZZS). Viņš raizējas, ka ārzemnieki Cenu pagastā un Ozolniekos pērk mājas, turpretī latvieši brauc prom uz ārzemēm. Deputāte Anita Bībere («Vienotība») saka: «Tas ir absurds, ka novada Domei jādod formāls akcepts īpašumu iztirgošanai ārzemniekiem, jo valsts līmenī tas ir jau izlemts.» Deputāte neuzskata, ka ārzemnieku ieplūšana Ozolniekos būtu pārmērīga. Tomēr, viņasprāt, pašvaldībai, kas pārzina vietējos apstākļus, vajadzētu būt savai teikšanai. A.Bībere gan atzīst, ka Ozolnieku deputāti nav pacentušies aktualizēt šo problēmu ne Latvijas Pašvaldību savienībā, ne arī citās Latvijas vai ES institūcijās. Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis spriež, ka attiecību regulēšana ar dažādām etniskām grupām tomēr esot nacionālās, nevis pašvaldību politikas jautājums. «Lai labāk nāk ķīnieši nekā musulmaņi,» atmet ar roku Ozolnieku novada Domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vīgants (LZS). Viņš uzskata, ka ķīniešu Latvijā nav par daudz. Ozolnieki tuvu pie dabas un RīgaiOzolnieku uzņēmējs un namīpašnieks Jānis Uzars, kas daudzdzīvokļu mājā «Iecavkrasti» ārzemniekiem pārdevis vairākus dzīvokļus, uzskata, ka tāda iedzīvotāju migrācija ir normāla. «Arī visi latvieši nedzīvo dzimtenē – kāds aizbrauc uz Ameriku vai Austrāliju. Ķīniešiem droši vien pievilcīgāka par Latviju ir Krievija, kur ir lielas platības, iespējas un daļa tautiešu pierobežā zina krievu valodu,» domā J.Uzars. Viņš piebilst, ka beidzamajos divos gados astoņi ķīnieši iegādājušies dzīvokļus «Iecavkrastos». Vairāk to pircēji esot krievi, no kuriem tur gan dzīvojot tikai trīs. Pēc Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes datiem, kopš 2010. gada jūlija par vēlēšanos iegūt uzturēšanās atļauju Ozolnieku novadā saņemti 54 personu iesniegumi. Jelgavā šādi iesniegumi bija trīs, bet Jelgavas novadā – viens. Ozolnieku novads ir tuvākais Pierīgas rajonam, kur līdzīgu uzturēšanas atļauju saņemšanai ārzemniekiem tiek prasīts 100 tūkstošu latu ieguldījums. Ieguvušas bankas un rūpnīcasEkonomikas ministrijas pārstāve Elita Rubesa-Voravko skaidro, ka Latvijā kopš 2010. gada jūlija līdz pērnā gada beigām ieguldīti 318,3 miljoni latu ārvalstu investīciju, kas saistītas ar termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanu. Lauvastiesa – četras piektdaļas – no ieguldījumu summas tērēta nekustamo īpašumu iegādei, banku subordinētajā kapitālā ieguldīti 17 procentu no šīs summas, bet tikai nepilni četri procenti – kapitālsabiedrībās. Ar termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu saistītās investīcijas šajā laikā veidojušas gandrīz piekto daļu no ienākošajām ārvalstu investīcijām privātajā sektorā. Tas, pēc Ekonomikas ministrijas atzinuma, ir veicinājis ekonomiskās aktivitātes un brīvās naudas līdzekļu daudzumu Latvijā.Kredītiestādes kā starpnieki šajā procesā ieguvušas gan jaunus klientus, gan vērā ņemamu aktīvu pieplūdumu. Tādējādi uzlabojusies kredītiestāžu kapitāla pietiekamība un radies vairāk iespēju izsniegt kredītus, lēš ministrija.Ekonomikas ministrijas pārstāve uzsver, ka vienlaikus daļa no personām, kas saņēmušas termiņuzturēšanās atļaujas, Latvijā veic arī saimniecisko darbību, ieņem kādu amatu vai tiem pieder kapitāla daļas 136 Latvijā reģistrētās kapitālsabiedrībās, no kurām 53 dibinātas pēc 2010. gada jūlija. Lielāko daļu no visa apgrozījuma un darba vietām veidoja apstrādes rūpniecības un transporta nozares kapitālsabiedrības. Valsts budžetam tikuši 15 miljoni latuIlze Beināre, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Tā kā attiecīgās Imigrācijas likuma normas spēkā ir relatīvi īsu periodu, līdz šim veikto investīciju atdeve tautsaimniecības sektorā kopumā ir neliela un kopējā makroekonomiskā ietekme ir vērtējama ilgākā laika periodā. Tomēr jau pašreiz redzams, ka investori vai viņu ģimenes locekļi, kas saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas, iesaistās saimnieciskajā darbībā. Saistībā ar attiecīgajām Imigrācijas likuma normām valsts budžets tiešā veidā no nodevām un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem ieguvis vairāk nekā deviņus miljonus latu. Nekustamā īpašuma nodokļa veidā ik gadu pašvaldību budžetos tiek iemaksāti vairāk nekā 200 tūkstoši latu jeb mazliet vairāk nekā 0,2 procenti no kopumā valstī iekasētā nekustamā īpašuma nodokļa. Savukārt kapitālsabiedrības, kuru darbība saistīta ar nerezidentu vai viņa ģimenes locekļiem, kas saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju, gada laikā nodokļu veidā valsts budžetā iemaksā vairāk nekā sešus miljonus latu.
