Kaimiņš izglābj ugunsgrēkā
Dobelē. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona brigāde 31. martā pulksten 8.29 saņēma informāciju, ka Dobelē divstāvu daudzdzīvokļu mājā izcēlies ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka vienā no dzīvokļiem deg matracis divu kvadrātmetru platībā. Pirms ugunsdzēsēju ierašanās kaimiņš bija palīdzējis no ēkas izkļūt četriem cilvēkiem, no kuriem viens ugunsgrēkā bija cietis un tika nodots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem. Dzēšanas darbi noslēdzās pulksten 09.32. VUGD izsaka pateicību drosmīgajam un pašaizliedzīgajam cilvēkam, kurš, par spīti sadūmojumam, neapmulsa un rīkojās, glābjot cilvēku dzīvības. Dzīvoklī, kurā izcēlās ugunsgrēks, bija uzstādīts dūmu detektors. VUGD atgādina, ka no 2020. gada 1. janvāra visos mājokļos jābūt dūmu detektoriem, kas ar skaļas skaņas palīdzību brīdina par izveidojušos sadūmojumu.
Soda par ārkārtējās situācijas aizliegumu neievērošanu
Latvijā. Valsts policija (VP) no 31. marta rīta līdz 1. aprīļa rītam sākusi 27 administratīvā pārkāpuma lietvedības par valstī noteiktās ārkārtējās situācijas ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu. Diennaktī policija veikusi 2010 pārbaudes. Lielākā daļa pārkāpumu, tāpat kā līdz šim, bijusi saistīta ar pulcēšanās ierobežojumu un pašizolācijas prasību neievērošanu. Lielākā daļa joprojām konstatēti Rīgas reģionā. VP sākusi jau vairāk nekā 350 administratīvā pārkāpuma lietas par ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, savukārt administratīvie sodi piemēroti vismaz 40 gadījumos. Administratīvo pārkāpumu kodekss iedzīvotājiem par šo ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu paredz naudas sodu līdz 350 eiro. Plānots, ka drīzumā soda sankcija tiks palielināta. Administratīvās lietvedības sākšana automātiski nenozīmē, ka personai tiks piemērots sods. Policija vispirms noskaidro apstākļus un tikai tad pieņem lēmumu. Savukārt Krimināllikums par ārkārtējā situācijā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu. Ja minētās darbības izraisījušas smagas sekas, Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.
