Kad dzīvnieks rūc un demonstrē savus zobus, zinām, ka viņš ir nikns un aizkaitināts.
Kad dzīvnieks rūc un demonstrē savus zobus, zinām, ka viņš ir nikns un aizkaitināts. Taču ir arī cita, ne mazāk svarīga informācija, ko varam iegūt, apskatot zobus miermīlīgā situācijā, – piemēram, dzīvnieka aptuveno vecumu un veselības stāvokli. Saimniekiem ir būtiski atcerēties, ka arī dzīvniekiem nepieciešams ievērot mutes higiēnu un tīrīt zobus, šajā jautājumā cilvēkam ir viņiem jāpalīdz.
Veterinārās klīnikas “Sanarius” licencēta veterinārārste Anna Jesereviča atzīst, ka saimnieki par savu mīluļu zobiem zina pārāk maz un bieži dzīvnieks pie ārsta tiek atvests novēloti, kad jau izveidojušās nopietnas mutes dobuma veselības problēmas.
Zobu vairāk nekā cilvēkam
Gaļēdāji piedzimst bez zobiem. Piena zobi tiem sāk šķilties apmēram mēneša vecumā un ir pilnīgi izšķīlušies sešās nedēļās. Augumā lielajiem suņiem zobi parasti izspraucas ātrāk nekā mazajām suņu šķirnēm. Suņiem un kaķiem dzīves laikā tie mainās divas reizes (no piena uz pastāvīgajiem jeb kaula zobiem). Interesanti, ka, piemēram, zivīm zobi mainās vairākkārt, skaidro A.Jesereviča.
Zobi aug žokļa kaulu alveolās. Pieaugušiem gaļēdājiem ir 42 zobi, un to uzbūve līdzinās cilvēka zobiem. Ir pulpas dobums, kur atrodas asinsvadi, saistaudi, limfvadi un nervi, kas pēc tam pāriet zoba saknē. Apkārt zobam izveidojusies dentīna kārta, kas pēc stiprības pakāpes līdzinās kaulam. Ārējā jeb redzamā daļa ir pārklāta ar emalju, kas ir kvarca vai apatīta blīvumā, bet trausluma ziņā līdzīga porcelānam, uzbūvi raksturo veterinārārste.
Mazajiem suņiem lielākas problēmas
Zobu slimības suņiem un kaķiem ir samērā izplatītas un praksē sastopamas tikpat bieži kā ādas, sirds asinsvadu, redzes un dzirdes orgānu saslimšanas.
A.Jesereviča atzīst, ka ne visi veterinārārsti spēj sniegt stomatoloģisko palīdzību, savukārt saimnieki saviem mīluļiem netīra zobus. Zobu jutīgums atkarīgs arī no dzīvnieka šķirnes un turēšanas apstākļiem, to negatīvi ietekmē zemas kvalitātes barība, dažkārt arī žokļa anatomiskā uzbūve.
Ar dažādām mutes dobuma kaitēm biežāk slimo mazo šķirņu suņi (70 – 85 procenti gadījumu), bet retāk – augumā lielo suņu šķirņu dzīvnieki un kaķi (45 – 50 procentu).
Kā var konstatēt mutes dobuma saslimšanu?
Dzīvnieks pats nepateiks, ka viņam sāp zobi vai ir problēmas mutes dobumā, to var novērot dzīvnieka saimnieks. Ne vienmēr suns vai kaķis ļauj apskatīt mutes dobumu, tāpēc agrīnā stadijā saslimšanu grūti konstatēt. Veterinārārste iesaka saimniekiem pieradināt dzīvnieku jau no bērnības vērt vaļā muti, lai to pārbaudītu. Vienkāršāk ir arī kucēnu laikus sākt radināt pie zobu tīrīšanas kā ikdienas procedūras.
“Profilaksei iesaku izmantot suņu un kaķu zobiem paredzētās birstes un pastas, jo dzīvnieks tās droši drīkst arī norīt. Kā zobus tīrīt, parādīs veterinārārsts. Iesaku izmantot speciālos tīrīšanai paredzētos kauliņus, spēļu mantiņas ar izaugumiem (pumpiņām), virves, kas nopērkamas veterinārajā aptiekā, kā arī profesionālo barību ar logo “zobiņš”. Šāda barība satur mikrokristālus, kas notīra zobu aplikumu. Arī liels kauls, bet ne sasmalcināts, der zobu tīrīšanai,” skaidro A.Jesereviča.
Parasti saimnieki uztraucas, ka grauzējiem (kāmjiem, trušiem, mājas žurkām ir dzelteni zobi. Izrādās, tas ir normāli un neliecina par slimību. “Iesaku, jau pērkot, piemēram, pundurtrusi, paskatīties, vai zobi nodiluši vienmērīgi un dzīvniekam ir pareizs sakodiens, pretējā gadījumā būs regulāri jādodas pie veterinārārsta, lai tos novīlētu. Grauzēju zobu veselībai veterinārārste iesaka būrītī ievietot speciālo akmeni, der arī ābeles, bumbieres zariņi, lai zobus mīlulis varētu pats novīlēt pēc vajadzības.
***
Der iegaumēt!
Pirmās pazīmes par problēmām dzīvnieka mutes dobumā ir:
– piepampums žokļu apvidū;
– siekalošanās, kur klāt var būt limfa un pat asinis;
– halitoze (no mutes izdalās nepatīkama smaka);
– redzami zobu bojājumi (traumas rezultātā nošķelts zobs vai savainotas smaganas);
– mainīta arī krāsa;
– disfagija (suns atsakās no cietas barības);
– ēd vai grauž ar vienu žokļa pusi;
– atteikšanās no ēdiena;
– atkailināts zoba kakliņš, ja bijis ilgstošs zobakmens aplikums, kas rada parodontozi (smaganu iekaisumu);
– palielināti zemžokļu limfmezgli;
– suņa uzvedības izmaiņas (slikts garastāvoklis, slēpjas, neļauj glaudīt).
