Pirms pāris gadiem, kad Līgosvētkos automašīnu avārijās bojā gāja pārdesmit cilvēku, šķita, ka nekas briesmīgāks nevar notikt.
Pirms pāris gadiem, kad Līgosvētkos automašīnu avārijās bojā gāja pārdesmit cilvēku, šķita, ka nekas briesmīgāks nevar notikt. Tomēr izrādījās, ka var gan. Pagājušās nedēļas nogale, pēc policijas datiem, bijusi viena no pēdējā laika traģiskākajām uz Latvijas autoceļiem. Ceļu policija brīvdienās reģistrējusi 48 avārijas ar cietušajiem un bojāgājušajiem. Miruši desmit cilvēku, no tiem divi motociklisti. Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informācijas, daudzas avārijas bijušas ļoti smagas, cietušos un bojāgājušos tikai ar speciālu tehniku izdevās atbrīvot no avarējušām automašīnām. Daudzi atcerēsies arī smago avāriju pagājušās nedēļas vidū, kad bojā gāja četri jaunieši. Varētu jautāt, kāda mums te, Jelgavā, daļa, piemēram, gar pašu smagāko brīvdienu avāriju, kad uz autoceļa Limbaži – Tūja 5. kilometrā sadūrās un pēc tam aizdegās divas vieglās automašīnas. Vai arī Rīgā kāds motociklists, pagriezienā nenovaldījis savu jaudīgo spēkratu, “aizgāja pa pieskari”.
Vistiešākā. Arī mums, Jelgavā, pārspīlētu “drosminieku” netrūkst. Pasta un Lielās ielas krustojumā pagājušajā nedēļā dienas vidū varēja vērot šādu skatu: pie luksofora līdz ar vairākām vieglajām automašīnām pieripināja motocikls, uz kura sēdēja ādās tērpts vadītājs bez ķiveres. Brīdī, kad sarkano gaismu nomainīja dzeltenā, motocikla motors ierēcās un, izlavierējis starp automašīnām, braucējs, nesagaidīdams braukt atļaujošās zaļās gaismas iedegšanos, parāva gaisā “moča” priekšējo riteni un pārdrāzās pāri krustojumam. Šķita, ka viņš teju uztrieksies virsū kājāmgājējiem, kas tajā brīdī pārbīlī lēca kur nu kurais. Tādu ainu būs vērojis ne viens vien. Tāpat daudzi būs saskārušies ar “džigitiem” pie automašīnu stūres.
Šajā sakarā tagad pat pārāk neizbrīna kāda valdības ministra mierīga spriedelēšana par to, ka nekas briesmīgs jau nebūtu, ja varētu pa mūsu ceļiem atļaut joņot ar daudz lielāku ātrumu. Redz, viņš meistarību esot noslīpējis, braukādams rallijos, un lēni vilkties kopējā kolonnā nu nekādi negribas.
Dažbrīd šķiet, ka motorizētā pasaule zaudējusi sajēgu. Likās, pie prāta spēj vest tikai drakoniski sodi. No 1. jūlija audzis gan administratīvais sods, gan citas sankcijas par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Varbūt pirmajās dienās kāds arī piebremzēja savu pāri plūstošo enerģiju. Tomēr jāsecina, ka nekas nav mainījies.
Sēsties pie stūres pēc pāris izdzertiem aliem faktiski jau kļuvis par normu. Tāpat norma ir motociklistiem braukt bez ķiveres, pārkāpjot visas noteikumu normas. Ja tas turpināsies, varēsim pieņemt kādus tik vien gribam mērus dzimstības palielināšanai, uz ceļiem nositīsies daudz vairāk cilvēku nekā nāks pasaulē. Latvija izmirs tik tādēļ vien, ka pa ceļiem braukā bezjēgā jaudīgas vecas grabažas, pie kuru stūres sēž bezsmadzeņu radījumi. Var jau publiski sajūsmināties par nelegālo ātrumsacīkšu radīto adrenalīnu . Zinot bēdīgo statistiku, liekas, šādu ideju popularizēšana būtu jāpieskaita sodāmam noziegumam. Tāpat varētu mest akmeni Ceļu policijas lauciņā, kāpēc ar bargiem sodiem nenodrošina kārtību uz ceļiem. Savukārt pretī saņemsim viņu atbildi gan par mazo algu, gan benzīna limitiem, gan daudz ko citu. Viennozīmīgas receptes nav nevienam. Vienīgi skaidrs, ka esam nonākuši pie robežas, kad ceļu policijas darba un jauno braucēju sagatavošanas prakse sevi ir izsmēlusi. Ja tas tā nebūtu, avāriju, tajās ievainoto un bojāgājušo statistika būtu daudz savādāka.
