Arī visā Latvijā ir sāpe un posts. Tūkstošiem vietējo spiesti emigrēt no valsts darba meklējumos. Latvija, ārzemniekiem kārotā zemīte, protams, nepaliks tukša. Tukšumu aizpildīs no austrumiem un rietumiem ieplūdušie. Starp tiem būs visādi ļaudis, arī ļauni un latviešu tautai postu nesoši. Spilgts piemērs tam ir Lindermans un kompānija, kas grib uzspiest latviešiem otru valsts valodu, kausējot jau tā trauslo suverenitāti.Nevaru klusēt, jo arī es jau vairāk nekā divdesmit gadu piederu pie Asnu ielas un esmu viena no cietušajām personām. Asnu ielā pēdējos gados ieklīdis cilvēks no austrumiem, kuram nav pieņemamas «iedzimto» sabiedriskās kārtības normas un mentalitāte. Viņš, Oleg Sinyaev (tā policija raksta viņa uzvārdu), pozicionē sevi kā īstenu krievu. Man nekad nav bijušas antipātijas pret krievu cilvēkiem, viņi ir sirsnīgi, pretimnākoši, bet es nevaru pieņemt tādus, kurus paši krievi sauc par bosikiem (ļauns, uzvedībā slikts cilvēks).O.Siņajevs pēdējo mēnešu laikā jau divas reizes brīdināts par huligānisku darbību nepieļaujamību. 2012. gada 31. augustā šādā darbībā viņš iesaistīja arī savu 18 gadu veco meitu Jolantu Siņajevu, kura kaimiņieni, vecu sievieti, un mani nolamāja necenzētiem vārdiem. Vicināja dūres un grasījās kaimiņienei iesist. O. Siņajevs paņirgājās citādi – iespēra pa sapini, un vecenītei bija jārāpo pa ielu un jālasa izspārdītie kartupeļi. Tas notika vairāku cilvēku klātbūtnē. J.Siņajeva pēc izsaukuma uz Pašvaldības policiju nav devusies līdz pat šim laikam.Kad O. Siņajevs ieradās Asnu ielā, viņš visus tās iedzīvotājus brīdināja, ka ielas daļa gar ģimenes īpašumu nr.6 un tuvējā dzelzceļa Jelgava – Meitene nodalījuma josla ir viņa privātīpašums. Pirms pāris gadiem viņš apmētāja ar akmeņiem divus vīriešus, kuri gribēja aiziet līdz dzelzceļa novadgrāvim pēc kārkliem, un lamājās «piecstāvīgā gaumē». Uzmanīgi ieskatieties fotouzņēmumā (6. decembra «Zemgales Ziņas), ar kādu cinismu O. Siņajevs norāda uz ķerru, ko novietojis šķērsām Asnu ielai, un abi ar sievu Rasmu Siņajevu neļauj turpināt ceļu cilvēkiem automašīnā, uzkliedzot, ka iela aiz ķerras pieder viņiem. Arī es atbraucu kopā ar kaimiņiem tanī automašīnā, notikumu redzēju un brutālo uzstāšanos dzirdēju. Turklāt O. Siņajevs, kā vienmēr, mūs fotografēja kā pārkāpējus un ļauni draudēja: «Mēs jums neļausim mierīgi nomirt!», tas ir, ka provokācijas viņš turpinās. Aizturēja mūs aptuveni desmit minūtes. Kad kaimiņš Valdis zvanīja policijai, abi dzīvesbiedri paķēra ķerru un mudīgi ieskrēja savā teritorijā. Atbildē Pašvaldības policija rakstīja: «Ar Oleg Sinyaev un Rasmu Siņajevu atkārtoti veiktas preventīva rakstura pārrunas, izskaidrotas LAPK 167. panta prasības un paredzētā atbildība.» Rodas jautājums, kāpēc brīdina par huligāniskām darbībām, bet nenodod tiesai. Tas notika 31. oktobrī sabiedriskā vietā. O. Siņajevs ierobežoja personām brīvu pārvietošanos pa Asnu ielu. Ja tas būtu noticis Tērvetes ielā, vai arī tad nenodotu tiesai? O. Siņajeva sieva savulaik strādāja Valsts policijas Jelgavas iecirkņa personāldaļā – viņai ir plaša pazīšanās. Domāju, Latvijā šādu «bosiku», kas tiranizē latviešus, nav nemaz tik daudz. No mūsu nacionāļiem bieži dzirdamas runas par tautas aizsardzību, diemžēl vārdi darbiem neseko. Ierosinu viņiem apzināt minētos ārzemniekus, kuri tiranizē iedzīvotājus, un sarakstu iesniegt Saeimā. Es nerakstīju par O.Siņajeva grēkiem pret latviešiem piecu gadu garumā, šoreiz pietiks ar «sīkajiem» faktiem. Par lielajiem, kuriem biju lieciniece, citu reizi. Vēl piebildīšu, ka O.Sinyaev sistemātiski fotografē mūsu personīgo dzīvi mūsu privātīpašumā, mūsu ikdienu. Tā ir psiholoģiska agresija! Viņš ņirgājas, ka fotografējot tāpēc, ka nepatīkot kaimiņu venozās un varikozās kājas. Policija nespēj atjaunot mieru Asnu ielā, kāds tas bija pirms šīs ģimenes ierašanās. Esam spiesti dzīvot apstākļos, nezinot, kādas provokācijas pret mums tiks vērstas rītdien.
