20. septembrī, 205 lielākajiem cukurbiešu audzētājiem balsojot «par», nodibināta Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācija.
20. septembrī, 205 lielākajiem cukurbiešu audzētājiem balsojot «par», nodibināta Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācija. Taču tās dibināšanas gaitā radušās domstarpības starp biešu audzētājiem, kas cukurbietes piegādā Jelgavas Cukurfabrikai un Liepājas Cukurfabrikai.
Uzaicinājumi piedalīties asociācijas dibināšanā tika izsūtīti 500 cukurbiešu audzētājiem, kas pagājušajā gadā fabrikām piegādāja vairāk par 25 tonnām sakņu. Sapulcē piedalījās puse no uzaicinātajiem un par asociācijas dibināšanu nobalsoja 205 dalībnieki. Par Cukurbiešu audzētāju asociācijas priekšsēdētāju ievēlēts Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pagasta SIA «Fito AL» direktors Mārtiņš Arnītis. Valdē no Jelgavas rajona ievēlēti Uldis Caune no Sesavas pagasta, Uldis Antipins no paju sabiedrības «Lielvircava». Bauskas rajona cukurbiešu audzētājus pārstāv Sergejs Kostaņenko no Mežotnes pagasta un Modris Villa no Svitenes, bet Dobeles rajonu – Edgars Silakalns no paju sabiedrības «Zelta druva» un Modris Goba no agrofirmas «Tērvete».
Nespēj vienoties par statūtiem
«Latvija bija vienīgā valsts Eiropā, kur cukurbiešu audzētājiem nebija savas organizācijas. Lietuvā tāda veiksmīgi strādā gandrīz trīs gadus. Mums ir kontakti ar cukurbiešu audzētāju organizāciju Zviedrijā, bet nākammēnes brauksim izzināt Vācijas pieredzi,» «Ziņām» stāsta viens no Jelgavas rajona lielākajiem cukurbiešu audzētājiem Uldis Caune. Viņš domā, ka asociācija ir vajadzīga, lai aizstāvētu biešu audzētāju intereses.
Paju sabiedrības «Lielvircava» direktors Uldis Antipins teic, ka galvenais uzdevums ir sakārtot sistēmu tā, lai asociācija ar nākamā gada 1. janvāri no cukurfabrikām varētu pārņemt kvotu reģistru, kā to paredz likums «Par cukuru». Nākamajā sezonā ar cukurfabrikām plānots pārrunāt cenu lietas. «Asociācija vajadzīga, lai audzētājiem arī būtu teikšana, nevis visu diktētu cukurfabrikas,» viņš atzīst.
Sapulces gaitā, balsojot par atsevišķiem statūtu punktiem, radās domstarpības starp Jelgavas un Liepājas biešu piegādātājiem. Lielākā daļa liepājnieku piecēlās un izgāja no zāles, lai gan pirms tam bija balsojuši par asociācijas izveidi.
«Liepājnieki grib, lai cukurbiešu kvotu reģistrs paliktu cukurfabrikās un nebūtu «caurspīdīgs». Jelgavas Cukurfabrika ir gatava strādāt likuma ietvaros, bet Liepājas Cukurfabrikas direktores Valijas Zabes rīcību, cenšoties «iebīdīt» asociācijas valdē savus cilvēkus, uzskatu par amorālu,» saka U.Caune.
Katrai cukurfabrikai savu kooperatīvu
Telefonsarunā ar «Ziņām» Liepājas Cukurfabrikas ģenerāldirektore Valija Zabe atzina, ka liepājnieki gribējuši tikai panākt līdzvērtības principu asociācijas valdē, kur vairākumā esot jelgavnieki. «Ziņu» rīcībā esošā informācija gan liecina, ka Liepājas Cukurfabrikai bietes piegādā trīs no sešiem asociācijas valdes locekļiem: Sergejs Kostaņenko, Edgars Silakalns un Uldis Antipins (abiem uzņēmumiem).
V.Zabe uzskata, ka vispirms katrā cukurfabrikā jānodibina savs zemnieku izejvielu piegādātāju kooperatīvs, tad tiem jāapvienojas un jāizveido asociācija. Viņa uzskata, ka Cukurbiešu audzētāju asociācijai, līdzīgi kā citviet pasaulē, ir jābūt politiskai organizācijai, kas aizstāv savu biedru intereses Eiropas Savienībā (ES) un apmainās ar pieredzi, nevis risina saimnieciskus jautājumus par naudu un kvotām. «Demokrātijai ir jānāk no «apakšas», nevis kā tagad – «no augšas» tiek veidota valsts monopolizēta organizācija uz Jelgavas Cukurfabrikas bāzes. Abiem uzņēmumiem ir atšķirīgs akcionāru loks. Liepājas Cukurfabrikas akcionāri ir biešu audzētāji, turpretī Jelgavas Cukurfabrikā tā vairs nav, tāpēc nevar viņus mehāniski salikt kopā,» skaidro V.Zabe. Viņa gan piebilst, ka notikušais nav nekas traģisks, jo vēl nav zināms, kādas būs ES noteiktās cukurbiešu kvotas Latvijai un kā tās tiks piesaistītas fabrikām, tāpēc neesot par ko uztraukties. Cukurbiete ir pakārtota abiem iepriekšējiem jautājumiem.
«Tagad sākam monopolizēt cukurbietes, pēc tam kvotas un tikai tad domājam par ES – tas ir ačgārni. Abu cukurfabriku attīstībā ieguldīti lieli līdzekļi, tāpēc tām ir svarīgi zināt, cik liela būs cukura kvota, lai pēc tam risinātu cukurbiešu jautājumu,» pārliecināta direktore.
Zemnieki starp diviem dzirnakmeņiem
Viens no lielākajiem Bauskas rajona biešu audzētājiem no SIA «Uzvara lauks» Arnis Vējš piegādā izejvielas gan vienai, gan otrai cukurfabrikai un tagad atrodas kā starp diviem dzirnakmeņiem. Viņš uzskata, ka pagaidām labāk ieņemt neitrālu un nogaidošu pozīciju, jo zemnieki maz ko var iespaidot. Viņš izsaka nožēlu, ka fabrikas rada nevajadzīgu sasprindzinājumu. Asociāciju dibināt esot bijis pēdējais laiks, arī kvotu reģistrs no nākamā gada tai ir jāuztur. Bet, ja jau dibināšanā rodas domstarpības, kas tad būs vēlāk?
Cukurbiešu audzētāju asociācijas priekšsēdētājs Mārtiņš Arnītis ir pārliecināts, ka veselais saprāts tomēr uzvarēs un cukurbiešu piegādātāji abiem uzņēmumiem tomēr sadarbosies. «Nevar būt divas dažādas asociācijas, jo Latvijā nav divu dažādu audzētāju. Galu galā tā ir audzētāju, nevis fabriku organizācija. Zemnieki sapirkuši dārgu tehniku, tāpēc nozare jāattīsta un ES prasības jāizpilda,» viņš uzskata. Tomēr katliņš turpina vārīties: vakar kopā sanāca Liepājas Cukurfabrikas piegādātāji, un šonedēļ paredzēta jaunnodibinātās asociācijas valdes sēde….
