Ojārs Karčevskis: «Ja labi veiksies pirmajai, tad Rīgā iegādāsimies vairākas degvielas uzpildes stacijas»
Jelgavnieku uzņēmums «Astarte-Nafta», kas tirgo degvielu Jelgavā, Dobelē, Tukumā, Koknesē, Aknīstē un citās Latvijas vietās, pagājušajā nedēļā atklāja savu pirmo degvielas uzpildes staciju Rīgā. Valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis spriež, ka pirmie rezultāti atbilst finanšu plānam, kāds bija cerēts.
Septiņdesmitajos gados Rīgā izveidotā Krasta ielas maģistrāle ir viena no dzīvākajām galvaspilsētā. Pa to aiziet ceļš uz Latgali un tālāk uz austrumiem. Kopš Dienvidu tilta uzbūvēšanas pa Krasta ielu brauc arī uz Zemgali un tālāk rietumu virzienā. Maģistrāles vidusdaļā pretī Zaķusalas televīzijas tornim no vienas puses un lielveikalam «Mols» no otras atrodas «Astartes» jaunā degvielas uzpildes stacija (DUS).
Agrāk bija Lībiešu sala
O.Karčevskis stāsta, ka«Viada» to uzbūvējusi 1997. gadā. Vecās kartēs skatoties, var saprast, ka pirms Salu tilta un Krasta ielas transporta maģistrāles šajā vietā starp Daugavas attekām atradās Lībiešu, Zvirgzdu, Koju, kā arī citas mazākas saliņas. Līdzās «Astartes» DUS abās pusēs auto maģistrālei vēl skaidri samanāms Rīgas nomales jeb Maskavas forštates aizsardzībai no Daugavas palu straumēm un lediem būvētais Knīderera dambis, kas tapa 1798. gadā. Aiz tā atrodas jahtklubs, bet Daugavas vecupē peld pīles un kāds makšķernieks priecīgi rāda otram, ka izvilcis ap trīssimt, četrsimt gramu smagu raudu. Tas nekas, ka pārsimt metru tālāk nemitīgi rūc motori uz Krasta ielas transporta maģistrāles. O.Karčevskis, kurš ir pamatīgi izpētījis vietu, kur uzņēmums iegādājās DUS, stāsta, ka saskaņā ar sešdesmitajos gados tapušo Rīgas attīstības plānu gar Karsta ielu vajadzēja tapt daudzdzīvokļu augstceltņu rajonam, kurā dzīvotu ap sešdesmit tūkstošiem rīdzinieku. Deviņdesmitajos gados tā vietā izauga lielveikalu rinda, atpūtas komplekss «Lido», kā arī septiņas DUS. «Sešdesmitajos gados arhitekti un pilsētas plānotāji Latvijā taču nevarēja iedomāties, ka pēc gadiem trīsdesmit, četrdesmit cilvēki tik daudz laika veltīs veikalu apmeklēšanai,» pasmaida O.Karčevskis.
Darbojas, kad krogi ciet
Deviņpadsmit darbības gados mainījies arī «Astartes» DUS piedāvājums. «Sākumā mūsu degvielas uzpildes stacijās, piemēram, Vilcē, kā īstā lauku veikaliņā tirgojām putraimus un citas ļaudīm vajadzīgas preces. Tagad šādas preces klienti lielākoties pērk lielveikalos, bet mēs vairāk orientējamies uz pakalpojumu sniegšanu,» stāsta O.Karčevskis. Viņš piebilst, ka jaunajā DUS, kas, to iegādājoties no «Viadas», tika pārbūvēta, vairāk vietas atvēlēts kafijas un piena pašapkalpošanās automātam. DUS darbinieki piebilst, ka kafijas dzērāji iegriežas arī naktī uz rīta pusi, kad pilsētā pārsvarā kafejnīcas ir ciet. «Ziņas» novēroja, ka arī dienā ik pa laikam pie dzērienu automāta pienāca kāds DUS apmeklētājs. Divi vīri darba kombinezonā sacīja, ka viņi iegriezušies vienkārši pa ceļam, nešķirojot, vai tā ir «Astarte» vai ārzemju kompānijas DUS. Taču kādas Rīgas taksometru firmas šoferis Aleksejs atzina, ka viņš braucis tieši uz «Astarti», jo ir firmas klients. Šeit vienmēr esot tīrs un kārtīgs, kā ne gluži visās DUS. «Mūsu klienti Jelgavā, Valgundē, Tukumā, Rojā, Aknīstē un citās vietās bieži vien brauc uz Rīgu. Tagad viņiem ir iespēja arī Rīgā uzpildīt savu auto,» saka O.Karčevskis. Viņš piebilst, ka, sākot biznesu Rīgā, daudz ko iemācījies no saviem konkurentiem. «Es neatklāšu noslēpumus, kāda tieši ir šī mācība. Taču galvenais laikam ir tas, ka jebkuram cilvēkam ir svarīgi ticēt tam, ko viņš dara. Bieži vien esam nobīdīti pa malām, darbojamies savā viensētā. Rīgā uz Krasta ielas esam uzdrošinājušies nostāties cieši blakus lielākajiem degvielas tirgotājiem un jūtam, ka tur arī varam būt,» saka O.Karčevskis. Viņš piebilst, ka Rīgas apgūšanas plāns uzņēmumam ir daudzgadīgs, taču lielā mērā tas atkarīgs no tā, kā veiksies pirmajā degvielas uzpildes stacijā.
Tiesa lietuviešus vest
pie prāta nesteidzas
Runājot par kopējām tendencēm degvielas tirgū, O.Karčevskis spiež, ka nav nekādu pazīmju, ka globālā mērogā tās cena varētu «dramatiski» celties. «Astarte nafta» degvielu iepērk Lietuvā, Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcā. O.Karčevskis piebilst, ka vēl aizvien gan viņa uzņēmumam, gan vairākiem citiem transporta izmaksas sadārdzina 2010. gadā sākumā Jelgavas–Mažeiķu līnijā Lietuvas pusē līdz robežstacijai Reņģe noārdītās sliedes. Tādēļ degviela uz Jelgavu jāved ar līkumu caur Šauļiem, kas latviešiem sadārdzina transporta izmaksas, toties lietuviešu dzelzceļniekiem dod negodīgu papildu pelņu. «Latvijas dzelzceļa» vēsturnieks Toms Altbergs stāsta, ka Lietuva ir iesūdzēta Eiropas tiesā, kas gan ir ieilgusi.
Domājot par tālāku perspektīvu, O.Karčevskis šaubās, ka iekšdedzes dzinēju automobiļus varētu aizstāt elektromobiļi, kuru akumulatoru būvei pagaidām nepieciešamais litijs pasaulē ir ierobežotā daudzumā. Taču uzņēmējs aicina autovadītājus braukt taupīgi un netērēt degvielu, ja tas nav nepieciešams. Pats viņš bieži vien Jelgavā un arī Rīgā atstāj savu auto stāvvietā pilsētas centrā un darījumus kārto, ejot kājām. «Dažkārt attālumi nav tik lieli, kā cilvēkam šķiet,» saka O.Karčevskis. ◆
