Naftas ģeologi Ziemeļjūrā 130 kilometru attālumā no Anglijas Jorkšīras grāfistes krastiem atklājuši senu asteroīda krāteri.
Naftas ģeologi Ziemeļjūrā 130 kilometru attālumā no Anglijas Jorkšīras grāfistes krastiem atklājuši senu asteroīda krāteri. Trīs kilometrus platā aiza, kas nosaukta par Silverpita krāteri, radusies pirms 60 – 65 miljoniem gadu un izskatās ļoti labi saglabājusies 1000 metru zem jūras līmeņa.
Izmantojot jaunākās programmatūras, ģeologs Fils Alens pārbaudīja zemūdens virsmu un atklāja struktūru, kas izcēlās uz pārējā jūras dibena. Kaut gan F.Alenam ir 30 gadu pieredze, viņš atzina, ka neko tādu agrāk nav redzējis. «Es domāju, ka to varēja izraisīt kāds asteroīds, kaut gan cēlonis varēja būt arī cits,» minēja ģeologs.
Nespējot atrisināt atklājuma izcelsmes jautājumu, F.Alens dīvainā veidojuma attēlu izdrukāja un piesprauda pie sava biroja sienas ar parakstu: «Vai kāds kaut ko tādu ir redzējis?»
Pagāja vēl seši mēneši, līdz viņš guva ticamu atbildi. Toreiz birojā apspriest gāzes atradnes ienāca ģeologs doktors Saimons Stjuarts, apļveida struktūru ģeoloģiskas izcelsmes eksperts. Viņš nekavējoties atpazina F.Alena atklāto veidojumu kā asteroīda piezemēšanās vietu.
Trīsdimensionālais jūras dibena attēls nebija pietiekams, lai apstiprinātu, ka veidojums ir asteroīda krāteris, un pat divi naftas ieguves caurumi, kas krātera dibenā tika izurbti 1984. un 1993. gadā, nebija pietiekami, lai noteiktu tā izcelsmi.
F.Alens un S.Stjuarts izpētīja krātera dibenā atrastos vecākos akmeņus, apvidus magnētiskos datus un seismisko aktivitāti, lai izslēgtu iespēju, ka krāteris radies vulkāna izvirdumā vai uzkrājoties sālij. «Mēs esam pārliecināti, cik vien iespējams, ka Silverpits ir Lielbritānijas pirmais asteroīda krāteris,» apgalvoja S.Stjuarts.
Spriežot pēc krātera izmēra un apkārtējo akmeņu blīvuma, asteroīds bijis aptuveni divus miljonus tonnu smags, tā diametrs – aptuveni 120 metru. Tas varēja iegāzties seklajā jūrā, kas tajā laikā norobežoja Lielbritāniju, un likt cunami viļņiem velties pāri Lielbritānijas piekrastei.
Ģeologi norāda, ka krāteris ir unikāli «fosilizējies», tā ieplakā krājoties nogulsnēm, un maz ticams, ka pasaulē tiks atrasts vēl kas līdzīgs. «Citi zināmie krāteri uz Zemes ir radušies cietās klintīs, savukārt Siverpita krāteris atrodas mīkstās zemūdens nogulsnēs, tāpēc tam ir ļoti savāda forma,» skaidroja S.Stjuarts.
Ap krāteri (kura diametrs ir trīs kilometri) vēl astoņus kilometrus ir virkne koncentrisku gredzenu. Silverpita forma un izmērs atšķiras arī no citiem Saules sistēmā zināmajiem krāteriem. Vislīdzīgākais tam ir mazs krāteris Valhala, kas atrodas uz Jupitera pavadoņa Kalisto.
Tomēr, palielinoties trīsdimensionālu datu vākšanai par pasaules okeāna zemūdens virsmu, ģeoloģi pieļauj, ka Silverpita krāteris varētu būt pirmais atklātais no krāteriem, kas labi saglabājušies uz Zemes.
