Ir pamats uzskatīt, ka asteroīda vai komētas ietriekšanās Zemē bijusi ne tikai dinozauru izmiršanas cēlonis.
Ir pamats uzskatīt, ka asteroīda vai komētas ietriekšanās Zemē bijusi ne tikai dinozauru izmiršanas cēlonis. Iepriekš pieredzēta līdzīga sadursme aizvēsturisko reptiļu dzīves apstākļus sekmējusi tādā mērā, ka dinozauru populāciju padarījusi par Juras laikmetā dominējošo, pēc 200 miljonu gadu vecu 70 dažādās Ziemeļamerikas vietās atrastu fosiliju pētījumiem secinājusi starptautiska zinātnieku grupa.
Uz minēto laikposmu attiecināmo izrakumu slāņu apskate liecina par faunas dažādības ievērojamu samazināšanos: neilgi pirms milzu dinozauru parādīšanās Zemi apdzīvojošo sugu daudzums sarucis gandrīz uz pusi, dzīvu palikušo vidū būtiski mazinot dabiskās atlases ceļā bojāgājušo skaitu.
Uzskatīt ārēju iejaukšanos par ekoloģisko izmaiņu cēloni likusi iežu ķīmiska analīze. Pārmaiņas ievadījušajā laikā atlūzušajos klintsgabalos atrastais irīdija elements Zemes iežos sastopams ārkārtīgi reti, taču ir gluži parasta asteroīdu un komētu sastāvdaļa. «Līdz ar to izplatījuma ķermeņiem raksturīgā irīdija atrašana sniedz iespēju noteikt laiku, kad Zemi ietekmējušas sadursmes ar komētām vai asteroīdiem,» «BBC» saka amerikāņu profesors Deniss Kents no Rutgersas universitātes: «Savietojot šos atradumus ar liecībām par tolaik sastopamo dzīvnieku un augu valsti, varam rekonstruēt notikumu gaitu.»
Globālajai katastrofai, kas aptuveni pirms 65 miljoniem gadu likusi izzust 70 procentiem Zemes dzīvās radības, arī dinozauriem, cēlonis bijis līdzīgs – ap 10 kilometru plats milzu asteroīds ar ātrumu 90000 kilometru stundā ietriecies tagad Meksikā ietilpstošās Jukatanas pussalas ziemeļdaļā, kur tolaik pletusies sekla, tropiska jūra. Sadursmes saceltie putekļi, aizsedzot sauli, radījuši temperatūras krasu pazemināšanos – klimatu, kurā izdzīvotspējīgākie izrādījušies zīdītāji. Veicot izrakumus Jaunzēlandē – tūkstošiem kilometru no asteroīda nokrišanas vietas – speciālisti no Lundas Universitātes Zviedrijā un Jaunzēlandes Ģeoloģisko un kodolzinātņu institūta pagājušogad guvuši apstiprinājumu šajā laikā notikušo floras izmaiņu globālajam raksturam. Atrastās liecības katrā ziņā nopietni stiprina hipotēzi, ka klimatisko izmaiņu cēlonis bijusi Zemes saduršanās ar asteroīdu, komentējot žurnālā «Science» publicēto pētījumu, «BBC» norāda Dienvidaustrālijas muzeja speciālists doktors Timotijs Flenerijs, vienlaikus atzīstot, ka šaubas par visu, kam sakars ar Zemes vēsturi, būs vienmēr.
