Saslimstības līmenis ar astmu pasaulē turpina palielināties, sevišķi no tās cieš bērni.
Saslimstības līmenis ar astmu pasaulē turpina palielināties, sevišķi no tās cieš bērni. Spēcīgs astmu veicinošs faktors ir rietumnieciskais dzīvesveids – uzturēšanās telpās, sterilā vidē u.c. Latvijā aptuveni no diviem līdz pieciem procentiem pieaugušo sirgst ar bronhiālo astmu, bērniem saslimstības līmenis ir vēl augstāks – astoņiem procentiem bērnu ir novēroti astmas simptomi. Ārstu prakse liecina, ka Latvijā ir daudz cilvēku, kam astma nav diagnosticēta. Bet ielaista slimība ir daudz grūtāk ārstējama.
Kas ir astma?
Astma ir hronisks elpceļu iekaisums. Ja cilvēks ar to slimo, viņa elpceļi ir pietūkuši un sašaurināti. Līdz ar to elpošana ir apgrūtināta, un tas izraisa klepu un sēkšanu.
Astmas lēkmju cēloņi
Iekaisuši bronhi ir ļoti jutīgi un krasi reaģē uz dažādiem kairinātājiem, tas izraisa bronhiālās astmas lēkmes. Tās izpaužas kā spīlējoša sajūta krūšu kurvī, klepus un čīkstoša izelpa.
Astmas ierosinātāji ir noteiktas vielas, kas neietekmē citus cilvēkus, bet var izraisīt simptomus tiem, kas slimo ar astmu. Astmas ierosinātāji var būt ļoti dažādi un katram cilvēkam atšķirīgi. Biežāk sastopamie ir:
* vīrusu infekcijas, īpaši saaukstēšanās;
alerģijas, piemēram, pret ziedputekšņiem, mājas putekļu ērcītēm, pūkainām rotaļlietām vai dzīvnieku apmatojumu;
* fiziska slodze;
* auksts laiks, stiprs vējš vai strauja temperatūras maiņa;
* uzbudinājums, arī ilgstoša smiešanās vai raudāšana;
* dūmi un stipri aromāti, piemēram, līmes, krāsas, tabakas dūmi, gaisa atsvaidzinātāji, dažādi aerosoli.
Alerģiskās iesnas
Bronhiālā astma ir cieši saistīta ar alerģiskām iesnām. Pētījumi liecina, ka 65 – 88 procenti pieaugušo un apmēram 75 procenti ar astmu slimo bērnu ir alerģiskais rinīts. Neārstētas alerģiskās iesnas var veicināt astmas uzliesmojumu. Ja elpošana caur degunu ir apgrūtināta, pacients elpo caur muti, līdz ar to lielāks daudzums alergēnu nokļūst tieši plaušās.
Bērnu no astmas var pasargāt, pat ja ģimenē jau ir kāds astmas slimnieks. Tāpēc būtiski grūtniecības laikā nesmēķēt, sargāt bērnu no tabakas dūmiem, putekļiem, saskarsmes ar kaķiem un citiem mājdzīvniekiem un citiem alergēniem.
Astmas ārstēšana
Astmas diagnostikas, ārstēšanas un izpausmju kontroles metodes kļūst arvien modernākas. Saņemot mūsdienīgu terapiju, astmas slimnieki var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Gan bērniem, gan pieaugušajiem ir iespējams piedalīties dažādās aktivitātēs – rotaļāties, sportot, mācīties, strādāt un mierīgi gulēt.
Ir divu veidu medikamenti – tā saucamie glābšanas un ārstējošie inhalatori. Šie medikamenti jālieto katru dienu. Glābšanas inhalatori bronhodilitatori ātri paplašina sašaurinātos elpceļus un atvieglo elpošanu. Parasti tie ir zilā krāsā. Jāatceras, ka glābšanas inhalatori tikai īslaicīgi novērš astmas simptomus, bet neārstē pašu slimību. Savukārt ārstējošie medikamenti ārstē astmas pamatslimību – elpceļu iekaisumu, padara elpceļus mazāk jutīgus pret kairinātājiem. Tikai regulāra un ilgstoša ārstējošā inhalatora lietošana nodrošina veiksmīgu astmas terapiju un pasargā plaušas no neatgriezeniskiem bojājumiem.
Astmas lēkmes gadījumā
Astma nav lipīga. Tāpēc esiet atsaucīgi, ja redzat, ka kādam ir sākusies astmas lēkme – elpas trūkums, sēcoša izelpa, spīlējoša sajūta krūšu kurvī un klepus. Centieties nodrošināt, lai slimnieks nekavējoties lietotu glābšanas inhalatoru. Palīdziet viņam elpot lēni un dziļi. Un nekavējoties meklējiet ārsta palīdzību, ja pēc piecām minūtēm nav efekta.
