Realizējot Jelgavas Domes Sporta servisa centra projektu «Vieglatlētika Jelgavas novadā (1904 – 2004)», ilggadējais sporta treneris un sporta darba organizētājs Aleksandrs Balss apkopojis materiālus izdevumam, kuru klajā laist paredzēts 5. novembrī.
Realizējot Jelgavas Domes Sporta servisa centra projektu “Vieglatlētika Jelgavas novadā (1904 – 2004)”, ilggadējais sporta treneris un sporta darba organizētājs Aleksandrs Balss apkopojis materiālus izdevumam, kuru klajā laist paredzēts 5. novembrī. Projekta mērķis ir sniegt vēsturisku apskatu par vieglatlētikas attīstību Jelgavā simts gadu laikā, iepazīstinot sabiedrību, interesentus, atbalstītājus, jaunatni ar sporta dzīvi mūsu novadā un jelgavnieku sasniegumiem vieglatlētikā. “Ziņu” lasītājiem šodien autors piedāvā pārskatu par jelgavniekiem – Latvijas čempioniem vieglatlētikā kopš 1920. gada.
Latvijas pirmie rekordi vieglatlētikā tiek reģistrēti 1920. gada 25. un 26. septembrī, kad Rīgā notiek pirmo Latvijas sporta svētku sacensības. To uzvarētāji kļūst par Latvijas meistariem (tā līdz 1940. gadam sauca meistarsacīkšu uzvarētājus) un tiek apbalvoti ar meistara medaļu.
Pirmais rekordists – Teodors Rudzroga
Teicami pirmajos Latvijas sporta svētkos startē Mītavas reālskolas audzēknis Teodors Rudzroga, uzvarot 100 m skrējienā (11,8 sek.), 200 m skrējienā (25,0 sek.), 110 m barjerskrējienā (19,6 sek.), trīssoļlēkšanā (11,45 m), augstlēkšanā (1,63 m), tāllēkšanā no vietas (2,90 m), kā arī pieccīņā un desmitcīņā. Viņa uzrādītie rezultāti tiek reģistrēti kā valsts pirmrekordi.
Arī 1921. gadā T.Rudzroga izcīna Latvijas meistara nosaukumu augstlēkšanā un labo Latvijas rekordu – 1,68 m.
Nākamais no jelgavniekiem, kas 1928. gadā, uzvarot 25 km soļošanā, kļūst par Latvijas meistaru, ir Augusts Kovalds. Un tad seko Latvijas pirmās brīvvalsts labākā 800 m skrējēja Ozolnieku sportista Vernera Krastiņa uzvaras Latvijas meistarsacīkstēs 1934., 1936. un 1939. gadā, kā arī meistara nosaukums 1500 metru skrējienā 1938. gadā. Viņš arī 1937. gadā labo Latvijas rekordu 800 metros, uzrādot laiku 1:58,0.
Līdz 1940. gadam par Latvijas meistariem kļūst arī Haralds Markavs augstlēkšanā un trīssoļlēkšanā (1939. un 1940. gadā), Edmunds Mackaitis augstlēkšanā (1938. gadā) un Vilmārs Zauerss šķēpa mešanā (1940. gadā).
Izceļas gargabalnieks un sprinteris
Pēc Otrā pasaules kara pirmais jelgavnieks, kas kļūst par Latvijas čempionu (no 1945. gada tā sauc meistarsacīkšu uzvarētājus), ir Alfrēds Zvejnieks – viens no visu laiku Jelgavas novada izcilākajiem garo distanču skrējējiem. Viņš uzvar 1945. gadā 25 km skrējienā, ir republikas čempions šajā distancē arī 1946. un 1948. gadā, bet 1947. gadā – čempions maratonskrējienā.
Jau Otrā pasaules kara gados sacensībās Jelgavā un arī Latvijas mērogā labus rezultātus sprinta distancēs uzrāda Egons Dimza, kas 1946. gada meistarsacīkstēs kļūst par čempionu 100 m (11,4 sek.), 200 m (24,0 sek.) un 400 m (52,1 sek.) skrējienos. 1947. gadā viņš uzvar 200 un 400 m skrējienos.
Čempionu plejādi papildina studenti
Vēlākajos gados Jelgavas novadā dzīvojošie un studējošie sportisti 34 reizes izcīnījuši republikas čempiona nosaukumus dažādās skriešanas disciplīnās. Tā Jelgavas Pedagoģiskās skolas absolvents Jānis Raimonds Kancāns ir deviņkārtējs čempions (400 un 800 m skrējienos, 200 m un 400 m barjerskrējienos), Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) studenti Artūrs Baļķis, Dzidris Dreimanis, Aldis Akermanis, Dainis Ziners, Ojārs Rubenis uzvarējuši 100, 200, 400 m skrējienos, 110 un 400 m barjerskrējienos, LLA pasniedzējs Kārlis Īviņš – 400 m barjerskrējienā, Jelgavas Sporta skolas absolvents Guntis Roziņš – 1500 un 5000 m skrējienos. Jelgavas rajonā dzīvojošais Normunds Freimanis ir čempions 10 km skrējienā un 8000 m krosā.
Četras reizes čempiona godā bijis LLA students Arvīds Vītols trīssoļlēkšanā un vienu reizi Aldis Vanags augstlēkšanā. Republikas čempiona nosaukumu izcīnījuši arī desmitcīņnieki Ēriks Švēde (1950. un 1951. gadā) un Gunārs Duļevskis (1967. un 1972. gadā).
Lido šķēps, veseris un disks
1951. gada republikas meistarsacīkstēs šķēpa mešanā uzvar Fricis Grēvalds (59,98 m), un tikai pēc trīsdesmit gadiem (1981. gadā) šīs disciplīnas rekordists atkal saistīts ar Jelgavas vārdu – LLA students Jānis Zirnis kļūst par čempionu, aizmetot šķēpu 82,48 m. Viņš ir arī labākais Latvijas šķēpmetējs 1982., 1984. un 1985. gadā.
Diska mešanā 1957. gadā uzvar LLA pasniedzējs Henriks Soste ar 47,53 m rezultātu, elejnieks Pēteris Švirksts ir labākais nākamajā gadā, bet 1960. gadā atkal čempions H.Soste.
1979. gadā uz dzīvi Ozolniekos pārceļas Staņislavs Skruļs, kas, aizstāvot Jelgavas rajona godu, piecus gadus pēc kārtas (no 1979. līdz 1983. gadam) ir Latvijas labākais diska mešanā. Jāpiebilst, ka jau pirms ienākšanas Ozolniekos viņš ir seškārtējs republikas čempions diska mešanā, savukārt astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā vairākkārt uzvarējis republikas veterānu sacensībās.
1992. gadā diska mešanas čempions ir LLA students Andris Amers, bet 1994. gadā – no Elejas puses nākušais Oskars Siļčenoks (50,51 m).
Vesera mešanā četrkārtējs republikas čempions ir LLA students Jānis Gardevietis, bet jelgavnieks Ilgonis Miķelsons 1977. gadā – labākais lodes grūšanā.
Arī dāmas liek par sevi runāt
Pirmā jelgavniece – pēckara gadu čempione – ir Milda Brigmane, kas uzvar lodes grūšanā 1951. un 1952. gadā.
Sievietēm republikas čempiona nosaukumu izcīnījušas: Gunta Rusmane 1975. gadā uzvarēja 110 m barjerskrējienā (14,9 sek.) un 1976. gadā ar 3849 punktiem pieccīņā (100 m/b 15,2 sek; lode 12 m; augstlēkšana 1,60 m, tāllēkšana 5,52 m; 200 m 25,9 sek.); Silvija Lele 1975. gadā tāllēkšanā (6,03 m); Daina Linde 1983. gadā maratonā (3 st. 05:29) un 1986. gadā 1500 m (4:25,9); Zinta Zvejniece 1985. gadā augstlēkšanā (1,70 m); Marina Upmale 1987. gadā 200 m (24 sek.); Sintija Liepkalne 1987. gadā 10 000 m (41:19,5 min.); Agnese Grozberga 1989. gadā 3000 m (10:39,5 min.). 1989. gadā jelgavnieces ir labākās 4 x 400 m stafetē (4:04,5 minūtēs to veic Marina Upmale, Ilona Upmale, Lāsma Žilvinska un Lolita Šakele).
No 1920. gada līdz 2004. gadam ieskaitot Latvijas čempiona nosaukumus izcīnījis 31 vīrietis un 12 sieviešu – pavisam 108 reizes. Tajā pašā laikā izcīnītas arī 153 sudraba medaļas (sievietes – 43, vīrieši – 110) un 136 bronzas medaļas (sievietes – 41, vīrieši – 95).
