Vakar Jelgavā bija ieradušās Stokholmas bērnu klīniskās slimnīcas pārstāves psiholoģe Solveiga Roksenheda un fizioterapeite Liza Netca.
Vakar Jelgavā bija ieradušās Stokholmas bērnu klīniskās slimnīcas pārstāves psiholoģe Solveiga Roksenheda un fizioterapeite Liza Netca, lai ar Izglītības un zinātnes ministrijas Bērnu tiesību aizsardzības centra vecāko referenti Aiju Kļaviņu, Jelgavas invalīdu sporta kluba vadītāju Rutu Kļaviņu un pilsētas domes kultūras un izglītības departamenta direktoru Gunāru Kurloviču apspriestu kopīga bērnu invalīdu rehabilitācijas projekta idejas.
Abas viešņas Stokholmā darbojas speciālistu, grupā, kas novēro un novērtē bērnus ar intelektuālām problēmām (piemēram, sliktu uzvedību), lai pēc tam sniegtu konsultācijas vecākiem un pedagogiem. Aptuveni pirms gada viņas uzzinājušas par Jelgavas bērnudārzā «Rotaļa» atvērto specializēto rehabilitācijas grupiņu bērniem ar cerebrālo paralīzi, bet tagad ieradušās to apmeklēt un interesēties par iespējām izstrādāt kādu kopīgu ES programmu ietvaros realizējamu projektu rehabilitācijas iespēju paplašināšanai.
Aija Kļaviņa savukārt pēc starptautiskā maģistra grāda iegūšanas Lūvenas universitātē Beļģijā sākusi strādāt IZM Bērnu tiesību aizsardzības centrā un vienlaikus realizēt savu ideju par Zemgales reģiona bērnu veselības attīstības centra izveidošanu uz bērnudārza «Rotaļa» bāzes Jelgavā. Līdz ar to vakar sastapās viena mērķa sasniegšanā ieinteresētas puses.
Centra darbībā iecerēti trīs virzieni: konsultatīvas palīdzības sniegšana mātēm ar problēmbērniņiem vecumā līdz 2 gadiem; vismaz divu bērnudārza grupiņu ierīkošana Jelgavas un rajona bērniem; konsultatīvas palīdzības sniegšana vecākiem, kuru bērni vēl nav invalīdi, bet pēc veselības novērtējuma atrodas riska grupā.
Aizvadītā gada laikā ir atrasta sadarbība ar starptautiskajiem Rotari klubiem un atbalsts Latvijas Rotari klubā «Rīdzene», kas palīdzēs finansiāli risināt telpu pārbūves jautājumus. Kopīgi ar zviedrietēm varētu tikt izstrādāts projekts, lai piesaistītu līdzekļus speciālistu apmācībai, kas nākamajā gadā varētu risināties Zviedrijā. Bet 1999. gadā sāktos centra darbs, kas, protams, prasīs arī Zemgales reģiona pašvaldību finansiālu līdzdalību.
Domes departamenta direktors Gunārs Kurlovičs izteica atbalstu Aijas Kļaviņas un arī zviedru viešņu idejai.
