Pagājušajā gadā NVA Jelgavas filiāle noslēgusi līgumus ar astoņiem darba devējiem, kas projekta «Atbalsts invalīdiem bezdarbniekiem profesionālo prasmju apguvei darba vietā» ietvaros uz desmit mēnešiem ļāva iesaistīt darbā 16 pilsētas un rajona invalīdu.
Pagājušajā gadā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiāle noslēgusi līgumus ar astoņiem darba devējiem, kas projekta “Atbalsts invalīdiem bezdarbniekiem profesionālo prasmju apguvei darba vietā” ietvaros uz desmit mēnešiem ļāva iesaistīt darbā 16 pilsētas un rajona invalīdu. Šogad filiāle plāno atrast nodarbošanos 17 invalīdiem, pašlaik darbā iesaistījušies četri cilvēki ar īpašām vajadzībām. Daļa no viņiem turpinās pastāvīgā darba gaitas.
NVA nodarbinātības organizatore Anita Dolace, projektā iesaistītie cilvēki un darba devēji atzīst, ka sākums nav bijis vienkāršs. Arī pašlaik nav viegli atrast cilvēkiem ar īpašām vajadzībām piemērotas vakances un atsaucīgus darba devējus, tomēr līdzšinējais veikums bijis tā vērts.
Daļa turpina darba gaitas
Pirmajiem projektā iesaistītajiem noteiktais termiņš jau beidzies, un daļa tikusi pie pastāvīga darba. Uzņēmums “Kalnciema ķieģelis” pirmajā kārtā darbā iesaistīja trīs invalīdus bezdarbniekus. Platformas operators un atslēdznieks darbu ražotnē turpina arī pēc projekta beigām. Gatavās produkcijas kontrolierim projekta termiņš noslēgsies jūlija beigās. Arī Jelgavas tipogrāfija darbā iesaistīja divas invalīdes gatavās produkcijas cehā, bet viens strādā ar papīra griešanas mašīnu. Īsi pirms projekta beigām šķiet, ka visi darbu uzņēmumā turpinās. Protams, ja vien veselība ļaus. Aprīļa sākumā ar tipogrāfiju parakstīts jauns līgums, šogad uzņēmums nodrošinās darbu un iemaņu apguvi vēl vienam bezdarbniekam ar īpašām vajadzībām.
Trīs invalīdus ratiņkrēslos pērn rotaļlietu izgatavošanā darbam mājās apmācīja un nodarbināja SIA “KKR”. Diviem šomēnes projekta termiņš būs beidzies, un abi varēs turpināt strādāt. Marta beigās ar uzņēmumu noslēgts jauns līgums par vēl vienas invalīdes iesaistīšanu darbā. Rotaļlietu izgatavošanas uzņēmums pagaidām ir vienīgais, kas bez valsts noteiktās summas maksā papildus par faktiski paveikto darbu, kas cilvēkiem ir ļoti būtiski.
Darbu mājās turpinās invalīds ratiņkrēslā, kam izveidojusies sadarbība ar SIA “Pinumu pasaule” no Rīgas. SIA “Labietis” kokaudzētavā projektā iesaistītais cilvēks nomainījies.
Līdzekļu trūkums liedz turpināt darbu
Septiņi invalīdi uz projekta laiku nodarbināti sabiedriskajās organizācijās un valsts iestādēs. Sieviešu invalīdu organizācija “Zvaigzne” nodrošināja darbu datoroperatorei, invalīdu sporta un rehabilitācijas klubs “Cerība” – sporta instruktorei un lietvedei. Uz darbu Latvijas Paraolimpiskajā komitejā Rīgā dodas invalīde no Svētes. Trīs sievietes ar īpašām vajadzībām nodarbina psihoneiroloģiskā slimnīca “Ģintermuiža”. Taču šajās organizācijās invalīdiem nebūs iespēju turpināt pastāvīgā darba gaitas, jo bez papildu atbalsta tās nespēs nodrošināt atalgojumu. Arī slimnīca kā budžeta iestāde darbu un algu spēj nodrošināt tikai štatu ietvaros. Taču gan “Zvaigzne”, gan slimnīca apliecinājusi gatavību turpināt iesaistīties projektā, ļaujot apgūt darba prasmes citiem invalīdiem. Turklāt Jelgavas sabiedriskās organizācijas vērsušās pašvaldībā, lai tā palīdzētu segt līdzekļus nodokļu samaksai, kā to dara citu pilsētu pašvaldības.
Šogad par projekta iespējām ieinteresējušies pagasti. Glūdas pagasta Padome nodarbina divus invalīdus – sieviete apgūst sociālā darbinieka iemaņas, bet vīrietis ar adaptācijas problēmām veic palīgstrādnieka pienākumus. Savukārt Jaunsvirlaukas pagasta izglītības un aktivitāšu centrā “Līdumi” iekārtota darba vieta klientu apkalpošanas speciālistei – sievietei ar kustību traucējumiem.
Lai nebūtu kārtējais ķeksītis
Gan Juris Ukše, kas mājās izpilda uzņēmuma “KKR” pasūtījumu, gan “Ģintermuižā” satiktās Kristīne Kalneta un Anita Buša atzīst, ka iesaistīšanās projektā viņiem ir nozīmīga gan sociāli, gan finansiāli. Justies noderīgam sabiedrībai un sev, iegūt jaunas iemaņas, saņemt finansiālu atbalstu iztikai – tas nav maz. “Esmu laimīgs, ka man ir darbs,” saka J.Ukše, kas pārvietojas ratiņkrēslā un mājās uzņēmumam “KKR” gatavo rotaļlietu sagataves. Pirms iesaistīšanās projektā viņam kā ratiņniekam apgrūtinoši bijis ik mēnesi nokļūt uz obligāto reģistrāciju NVA filiālē. Laukos dzīvojošajiem tā varētu sagādāt vēl lielākas problēmas. Ierēdņiem tas būtu jāsaprot un jāsamēro prasības ar cilvēku apstākļiem un iespējām, nevis jāievēro tikai prasību punkti. Projekta efektivitātei, iespējams, traucē arī tas, ka invalīdiem izveidotas tik daudzas sabiedriskās organizācijas, bet nereti katra “velk deķi” uz savu pusi. Kopējai lietai tas par labu nenāk. Tomēr vīrs cienījamos gados cer, ka projekts nebūs tikai kārtējais ķeksītis, par ko atskaitīties ES, ka invalīdu aktivitātes darba tirgū turpinās izvērsties.
Kristīnei Kalnetai un Anitai Bušai psihoneiroloģiskā slimnīca “Ģintermuiža” ir pirmā darbavieta. Kristīne ieguvusi vērā ņemamu pieredzi lietvedes amatā, atsaucīgu darba vadītāju un jauku, izpalīdzīgu kolektīvu. Arī Anita uz darbu virtuvē nākot ar prieku. Projekta izskaņā abas jaunietes, protams, māc bažas par turpmāko, jo slimnīca nevar palielināt līdzšinējo štatu sarakstu, tikai turpināt uz projekta laiku atbalstīt citus bezdarbniekus invalīdus. Jaunietes saņems rekomendācijas un pauž gatavību arī pēc projekta beigām neatlaidīgi meklēt darba iespējas. Tomēr bažas nav bez pamata.
“Ģintermuiža” iesaistījusies jau otrajā NVA projektā – vispirms piedāvājusi prakses vietas jauniešiem, bet pērn nolemts apmācīt un iesaistīt darbā invalīdus. Slimnīcas personāla daļas vadītāja Linda Zariņa atzīst, ka sākumā valdījusi piesardzība, bet rezultāts izrādījies veiksmīgāks, nekā sākotnēji plānots, tāpēc iestāde šogad turpināšot sadarbību ar NVA nākamajā projekta kārtā.
Galvenais – darba devēju ieinteresētība
Šogad NVA Jelgavas filiāle plāno, ka profesionālās iemaņas apgūt un papildināt, kā arī darbā varēs iesaistīties 17 bezdarbnieku ar īpašām vajadzībām. Protams, invalīdu ir krietni vairāk, taču jārēķinās ar iespējām. Līdz ar projektu augusi viņu ieinteresētība par NVA aktivitātēm. Pagājušās vasaras sākumā Jelgavas filiālē bija reģistrēti 94 bezdarbnieki invalīdi. Pašlaik viņu skaits sasniedz 139. Tomēr galvenais priekšnosacījums, lai atrastu nodarbošanos, ir darba devēju ieinteresētība.
A.Dolaci gandarī, ka darba devējiem, kurus izdevies pārliecināt, projekta gaitā sākotnējo piesardzību nomaina ieinteresētība, daudzi sadarbību turpina. Viņi atzīst, ka invalīdi ļoti nopietni un atbildīgi izturas pret uzticētajiem pienākumiem. Tomēr pārliecināšana prasa lielas pūles. Valstī būtu jādomā, kā efektīvāk attīstīt invalīdu nodarbināšanas iespējas, piemērojot nodokļu atlaides vai citādi atbalstot ieinteresētos.
Atsevišķus darba devējus no iesaistīšanās projektā attur lielākas vai mazākas nodokļu maksājumu “astes” – tādi ir nosacījumi. Iespējams, citus attur ar invalīdu iesaistīšanu darbā saistītās apsekošanas, lai gan tās nav pārbaudes to klasiskajā izpratnē. Parasti komisijā iesaistītais darba inspekcijas speciālists un speciālists veselības aprūpes jautājumos dod vērā ņemamus un noderīgus padomus situācijas racionālākam risinājumam.
Bet galvenais tomēr ir psiholoģiskais faktors. Saprotams, ka uzņēmumos ar intensīvu darba ciklu tas nav viegli izdarāms. Arī NVA reģistrētie bezdarbnieki invalīdi ir cilvēki ar visplašāko slimību spektru un ne vienmēr ar pietiekami līdzsvarotu un optimistisku skatu uz dzīvi. Iespējams, būtu nepieciešams piesaistīt psihologu. Proti, darbu vadītājs var sniegt profesionālus padomus, bet nereti cilvēkam nepieciešams psiholoģisks atbalsts, uzmundrinājums.
Valstī jau tagad būtu jādomā arī par tiem invalīdiem, kas iesaistījušies projektā, apguvuši jaunas iemaņas, jutušies sabiedrībai vajadzīgi, tomēr jau minēto vai citu iemeslu dēļ pastāvīgu nodarbošanos nav atraduši. Svarīgi panākt, lai pēc desmit darba mēnešiem viņiem mazinātu vilšanās izjūtu, novērstu psiholoģisku traumu un mudinātu viņus meklēt jaunas iespējas, kuru diemžēl nav nemaz tik daudz.
***
Projekta iespējas
Projekts ilgst desmit mēnešu. Tā gaitā paredzēta apmācība un profesionālo iemaņu uzlabošanas iespēja. Valsts nodrošina projektā iesaistītajam bezdarbniekam minimālo atalgojumu un 50 latu piemaksu darbu vadītājam (nodokļu maksājumi jāuzņemas darba devējam), kā arī vienreizēju 150 latu kompensāciju piemērotas darba vietas izveidošanai – mēbeļu, iekārtu, instrumentu, apgaismošanas ierīču iegādei. Ja ergoterapeits atzinis, ka darba vietas pielāgošanai invalīda funkcionālajām vajadzībām nepieciešams papildu aprīkojums, iespējams saņemt atbalstu līdz 500 latiem.
