Zemkopības ministrijas rīkotajā noslēguma konferencē «Mūsdienu Latvija un zemnieks: iespējas un izaicinājumi», kas notika Latvijas lauksaimniecības universitātē, tika apkopots pagājušās vasaras reģionālo konferenču darbs.
Zemkopības ministrijas (ZM) rīkotajā noslēguma konferencē «Mūsdienu Latvija un zemnieks: iespējas un izaicinājumi», kas notika Latvijas lauksaimniecības universitātē, tika apkopots pagājušās vasaras reģionālo konferenču darbs. Šajā sarunā ar zemniekiem piedalījās arī Eiropas Komisijas lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības komisārs Francs Fišlers.
Tikšanās laikā komisāram tika uzdoti 236, Zemkopības ministrijai un ministram – 280 jautājumi. Uzreiz pēc konferences ZM speciālisti sāka gatavot atbildes uz tiem. Ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas darbinieki informē, ka zemnieku jautājumi un atbildes būs lasāmas ZM mājas lapā internetā (adrese: ).
Iepazīstinām ar dažiem būtiskākajiem jautājumiem un atbildēm.
Vai sīkzemnieks varēs slaukt gotiņu bez aparāta un nodot pienu?
Jā. Pienu varēs realizēt, ja tas būs atbilstošs normatīvajos aktos noteiktajām nekaitīguma prasībām.
Kāpēc vietējiem ražotājiem Pārtikas un veterinārais dienests izvirza nesamērīgi augstākas prasības nekā Eiropas Savienība, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus sākuma periodā? Vai mazās lopkautuves arī varēs eksistēt, jo sanitārie noteikumi ir stingri, ārzemēs pat tādu nav.
Latvijas normatīvie akti tiek pakāpeniski saskaņoti ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Prasības ir stingras, jo ES patērētāju drošība ir prioritāte, un tā ir svarīgāka par uzņēmēju interesēm. Latvijā un, iespējams, dažās citās ES kandidātvalstīs uzņēmējiem izvirzītās prasības šķiet īpaši grūtas tādēļ, ka pēc padomju iekārtas sabrukšanas ilgu laiku tikpat kā nebija normatīvo aktu, kas regulētu pārtikas apriti.
Mazjaudas kautuvēm noteiktās prasības ir saskaņotas ar ES prasībām un ir spēkā jau no 1998. gada. 1992. gadā, kad tika likvidētas robežas starp ES valstīm, atsevišķām valstīm ES direktīvu ieviešana radīja nopietnas problēmas. Kā piemēru var minēt Itāliju, kur divu gadu laikā savu darbību beidza vairāki tūkstoši mazo kautuvju.
Kāda ir nostāja par ģenētiski modificētas pārtikas ražošanu?
Ja Latvijas iedzīvotājiem būtu jāsaskaras ar modificētu pārtiku, galvenais ir informētība un iespēja izvēlēties. Būtiska ir arī šādas pārtikas ražošanas un izplatīšanas, valsts uzraudzība un kontrole, maksimāla patērētāja aizsardzība. Lai to nodrošinātu, Latvijā ir sakārtota likumdošana par modificēto organismu izmantošanu un uzraudzību.
Pārtikas aprites uzraudzības likuma pēdējos grozījumos arī ir akcentēta modificētās pārtikas marķēšana, nosakot, ka pārtiku, kas satur ģenētiski modificētus organismus vai ir ražota no tiem, Latvijā drīkst izplatīt tikai pēc attiecīgas atļaujas saņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Pašlaik Latvijā netiek ražota modificēta pārtika, jo, pēc informācijas, kas ir Zemkopības ministrijas rīcībā, Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome nevienu iesniegumu par modificētu organismu izplatīšanu nav saņēmusi.
Vai jūs bioloģisko lauksaimniecību Latvijā uzskatāt par dzīvotspējīgu?
Paaugstinoties labklājības līmenim Latvijā, cilvēki arvien vairāk sāks rūpēties par savu veselību un veselīgu uzturu. Līdz ar to pieprasījums pēc bioloģiskās lauksaimniecības produktiem tikai palielināsies. Tāpat kā konvencionālo lauksaimniecību, arī bioloģisko lauksaimniecību ietekmēs tirgus mehānismi.
Bioloģiskās lauksaimniecības dzīvotspēja būs atkarīga no pašu zemnieku prasmes pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem. Valsts ir sākusi un turpinās bioloģiskās lauksaimniecības atbalstu. Taču ne mazāk svarīga būs pašu zemnieku spēja ražot konkurētspējīgu produkciju, veiksmīgi kooperēties un nodrošināt pietiekamu preču daudzumu.
Kādas iespējas Eiropas Savienībā būs jaunajiem zemniekiem?
Iestājoties ES, Latvija no strukturālajiem fondiem varēs finansēt dažādus lauku attīstības pasākumus saskaņā ar iepriekš izstrādātu un apstiprinātu dokumentu.
Eiropas Savienība piedāvā jaunajiem zemniekiem papildu (procentuāli lielāku) atbalstu investīciju projektiem. Līdzīgi, kā tas tiek pielietots Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmā un SAPARD programmā pašlaik.
Tiek arī piedāvāts īpašs atbalsta pasākums – vienreizējs atbalsta maksājums lauksaimniecības uzņēmuma izveidošanai (pirmo reizi) to īpašniekiem vecumā līdz 40 gadiem.
