Pat novērotāja statusā piedalīdamies Lietuvā rīkotajā referendumā par pievienošanos Eiropas Savienībai, nebiju juties iekšēji tik saspringts kā viņsvētdien, kad savu izvēli pauda mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi.
Pat novērotāja statusā piedalīdamies Lietuvā rīkotajā referendumā par pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), nebiju juties iekšēji tik saspringts kā viņsvētdien, kad savu izvēli pauda mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Iemesls tam bija tikai viens. Lietuvā referendums notika maija pirmajā pusē, kad rudens un 20. septembris šķita vēl tik tālu. Bet pēc Igaunijas esam atlikuši vienīgi mēs Latvijā, ar kuru «jā» vai «nē» rēķināsies ne tikai ES pašreizējās dalībvalstis un mūsu partneres kandidātvalstis, bet kas noteikti būs ārkārtīgi svarīgs nākamajām Latvijas iedzīvotāju paaudzēm. Mums faktiski jājūtas tā, it kā mēs būtu nākotnes deleģēti tai spriest hamletisko «būt vai nebūt». Tas ir mūsu katra ziņā. Tā ir milzīga atbildība. Un nu vairs no tās nekur nesprukt.
Ja vēl līdz referendumam Igaunijā vienā otrā vīdēja šaubu atspulgi, kas būs, ja Igaunija ES pateiks «nē», tad kopš pirmdienas rīta mūsu atbildība ir vēl vairāk palielinājusies. Lai gan, no vienas puses, izvēle it kā kļuvusi vēl šaurāka, tomēr tas nozīmē arī to, ka nu vairs nevar pat teorētiski pieļaut iespēju spert kļūmīgu soli. Tikko, nedod Dievs, tas notiktu, mēs uz mazā globusa kļūtu par mazu, tikko samanāmu, taču nejauku baltu plankumu, no kura pārējās valstis tā vai citādi novērstos.
Citās kandidātvalstīs notikušo referendumu rezultātu analīze noteikti dos vielu diskusijām un pētījumiem (un līdz ar to arī algu un maizi) neskaitāmiem analītiķiem. Mums, ierindas pilsoņiem, ir svarīgi tikai fakti un to kopsakarības. Nu nevar tā būt, ka no desmit valstīm deviņas pieļāvušas tuvredzību un muļķību! Tāpat kā nevar būt tas, ka pašreizējās ES dalībvalstis cenšas mūs ievilināt pie sevis līdzīgi teiksmainajām sirēnām, lai iemidzinātu un piebeigtu.
Gluži pretēji. Somijas Valsts prezidente Tarja Halonena, vadīdamās pēc Somijas pieredzes ES, uzskata, ka savus un kopīgos izaicinājumus labāk sagaidīt kopā, nevis kā tikai daļai no lielākas sabiedrības. «Visas Eiropas valstis ir salīdzinoši mazas pasaules mērogā. Kopā esam vairāk un kopā varam labāk ietekmēt,» prezidente T.Halonena sacīja vakar, 15. septembrī, ieradusies vienas dienas vizītē Latvijā, Siguldā.
Mūsu valsts organizē tautas nobalsošanu par pievienošanos ES sestdien, 20. septembrī. Prezidente T.Halonena iedvesmoja Latvijas iedzīvotājus izmantot savas balsstiesības un izteica uzaicinājumu kļūt par ES dalībvalsti nākamā gada maija sākumā. Tajā pašā laikā viņa arī uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji paši pieņem savu lēmumu un ka Somija ciena Latvijas iedzīvotāju pašnoteikšanās tiesības. «ES dalības priekšnoteikums ir tautas atbalsts. Runa nav tikai par tautas nobalsošanu, bet par pastāvīgu procesu, kur valdībai jābūt tautas atbalstam,» teica prezidente T.Halonena un piebilda, ka Somijā atbalsts dalībai ES joprojām ir augsts.
Pēc Somijas prezidentes domām, Latvija varētu būt ļoti noderīga ES valstīm ar savu pieredzi Krievijas un ES attiecību attīstībā. «Ir vēl daudz darāmā satiksmes plūsmas organizēšanā, kā arī negatīvu blakus parādību novēršanā un uzraudzības pastiprināšanā. Mums ir vajadzīga policijas, muitas un robežas cieša sadarbība.»
Un vēl viens padoms: gan Somijai, gan Latvijai ES ir svarīgākais tirdzniecības partneris. «Lietderīgi ir iekļūt iekšējā tirgū vienlaikus ar kaimiņvalstīm, tad arī attīstība tuvējā tirgū virzās tādā pašā ātrumā un pēc tādiem pašiem noteikumiem.»
Nu, vai tas izklausās pēc sirēnu dziesmām?
Septembrī vēl par agru raudzīties pēc ziemeļblāzmas. Tomēr kopš svētdienas no tās puses tāds mirdzums šķiet samanāms. Un kāvi nav tikai «uz kariem»: tā ir gaismas blāzma tumsības valstībā.
