Savdabīgā jaunāko laiku vēstures stundā, kas 1. ģimnāzijā tika sarīkota, godinot valsts neatkarības divdesmitgadi, bijušais atmodas laika līderis Dainis Īvāns kopā ar skolēniem ne vien hronoloģiski atcerējās notikumus ap un par 4. maiju, bet arī mēģināja rast skaidrojumu, kā toreiz kailām rokām un gara spēku vien izdevās nostāvēt pret totalitārā režīma draudiem
«Tas bija pāri laikam stāvošs spēks, kas deva fantastiku enerģiju,» atzīst D.Īvāns, kura emocionālo stāstījumu tikšanās reizē papildināja Ilmāra Znotiņa fiksētie vēsturiskie fotomirkļi. Tajos atklājās gan deputātu norūpējušās sejas, vai pietiks balsu neatkarības deklarācijas pasludināšanai, gan tautas noskaņojums atgūt brīvību, patriekt padomju armiju un pašiem kļūt saimniekiem savā zemē, gan vienotībā sadotās rokas, V formā paceltie pirksti un prieka asaras, ko iestudēt un atkārtot nav iespējams.«Neskatoties uz šā brīža grūtībām, tomēr esmu laimīgs, ka šis mirklis – neatkarības atgūšana – ir piedzīvots. Nekas mūs vairs neapdraud, izņemot mūs pašus. Brīvības nasta ir salda, bet arī briesmīgi smaga. Pašiem jādomā, kā to nest,» D.Īvāns sacīja jauniešiem, minot, ka jāpaiet vēl aptuveni 20 gadiem, lai tauta beidzot varētu īstenot savu brīvību.Pulcējas pie pieminekļa un baznīcāJelgavā Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20. gadadienas svinības sākās ar ziedu nolikšanu pie valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa un turpinājās ar ekumēnisko dievkalpojumu Sv.Annas katedrālē, ko vadīja bīskapi Pāvils Brūvers un Antons Justs. Pie pieminekļa bija ieradusies Jelgavas pilsētas, novada un Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadība, uzrunu teica pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Visticamāk, aukstā laika dēļ pasākums bija maz apmeklēts. Retas bija cilvēku rindas arī ekumēniskajā dievkalpojumā. To, ka iespējas «dot Dievam to, kas Dievam pieder» pilnībā varam īstenot tikai brīvā un neatkarīgā valstī, atgādināja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Liepājas diecēzes bīskaps P.Brūvers. Dievkalpojumā piedalījās ne tikai Sv.Annas draudzes mācītājs Aivars Gusevs, bet arī citi mūsu pilsētas tradicionālo kristīgo konfesiju garīdznieki. Muzejs stāsta ar izstādiAp simtu pārsvarā vecāku gadu jelgavnieku sanāca arī Jelgavas muzejā, kur notika pasākums «4. maijs – diena, kas mainīja Latvijas vēsturi». Vispirms gan no pilsētas un Jelgavas novada pašvaldības, gan sabiedriskajām organizācijām nogūla ziedi pie vecā Lāčplēša pieminekļa fragmenta, kas gan, pēc daudzu klātesošo viedokļa, patlaban atrodas nevietā – pagalmā aiz muzeja sētas durvīm.Tad tika atklāta izstāde ar vēstures dokumentu kopijām, kas stāsta par šo atmodas laika posmu. Ar plašu stāstījumu par 1990. gada 4. maijā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes pieņemtās deklarācijas nozīmi, Krievijas un Rietumvalstu attieksmi pret baltiešu neatkarības centieniem uzstājās Latvijas Universitātes Vēstures institūta vadošā pētniece Daina Bleiere.Arī jelgavnieki stāstīja par savām gaitām tajā laikā. Tā, piemēram, Lietuviešu biedrības vadītājs Aļģimants Burba atcerējās, kā Jelgavas īpašo brīvprātīgo kārtības sargu vienība 1990. gada 4. maijā apsargāja Saeimas namu. Svētki turpinājās koncertā «Ikviens ir Latvija» Uzvaras parkā.
