Jelgavas 1. ģimnāzijas vadība, skolēni, pašvaldības pārstāvji un represētie jelgavnieki vakar svinīgi pieminēja 14 bijušos Hercoga Pētera ģimnāzijas audzēkņus, kas tika izsūtīti par neatkarīgās Latvijas karoga uzvilkšanu.
Jelgavas 1. ģimnāzijas vadība, skolēni, pašvaldības pārstāvji un represētie jelgavnieki vakar svinīgi pieminēja 14 bijušos Hercoga Pētera ģimnāzijas audzēkņus, kas tika izsūtīti par neatkarīgās Latvijas karoga uzvilkšanu.
1940. gada pavasarī 14 toreizējās Hercoga Pētera ģimnāzijas audzēkņi vecumā no 16 līdz 18 gadiem slepus skolas ēkas karoga mastā uzvilka neatkarīgās Latvijas karogu, aizslēdza telpas, pa kurām varēja nokļūt līdz karogam, un «pazaudēja» atslēgas. Skolēni 1940. gada 25. oktobrī tika arestēti, bet 1941. gada jūnija beigās izvesti uz Sibīriju. Dzīvs palicis tikai viens no bijušajiem ģimnāzistiem – Voldemārs Treimanis.
V.Treimanis, vakardienas pasākumā atceroties Baigā gada notikumus, sacīja: viņi zinājuši, ka izkārt neatkarīgās Latvijas karogu ir bīstami, tomēr to darījuši, jo vēlējušies tādā veidā cīnīties par dzimteni un tās brīvību. Represētais un viņa skolasbiedri 1940. gadā iesaistījušies pretošanās kustībā, darbojoties Jelgavā nodibinātajā organizācijā «Brīvā Latvija», jo patriotiski audzinātajai jaunatnei nebija pieņemams padomju okupācijas režīms.
1996. gadā V.Treimanis pie Hercoga Pētera ģimnāzijas, tagadējā Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzeja, atklāja piemiņas plāksni bojā gājušajiem ģimnāzistiem.
Vakar viņš pie 1. ģimnāzijas kopīgi ar skolēnu jauno paaudzi iestādīja ozoliņu. Ģimnāzijas direktors Elmārs Sakne uzsvēra, ka turpmāk pie ozoliņa šādi atceres pasākumi notiks katru gadu.
Atmiņās par izsūtījumā pieredzēto dalījās Rīgas Kurzemes rajona politiski represēto kluba un Jelgavas represēto apvienības «Staburadze» pārstāvji.
