Vakar pie kultūras nama «Rota» deportēto piemiņai uzstādītā akmens uz atceres brīdi pulcējās represētie, lai pieminētu 1945. gada februāri, kad no Cukurfabrikas stacijas uz Sibīriju devās pirmais ešelons ar cilvēkiem.
Vakar pie kultūras nama «Rota» deportēto piemiņai uzstādītā akmens uz atceres brīdi pulcējās represētie, lai pieminētu 1945. gada februāri, kad no Cukurfabrikas stacijas uz Sibīriju devās pirmais ešelons ar cilvēkiem. Šo cilvēku vienīgā vaina bija tā, ka viņi mīlēja savu Dzimteni.
Daudzi, kurus Sibīrijas plašumos aizveda nāves ešelons, Latvijā vairs neatgriezās. Piecpadsmit tūkstošiem 1941. gadā izvesto 1945. gada februārī piecos ešelonos sekoja desmit tūkstoši deportēto. Pēc trijiem mēnešiem uz Magadanu un Kolimas zelta raktuvēm tika aizvesti tie 19. divīzijas leģionāri, kuri tolaik vēl cīnījās «Kurzemes katlā».
Kā uzsvēra represēto apvienības «Staburadze» dibinātājs Pēteris Āns, šīs izvešanas tika organizētas ar mērķi «attīrīt» dzīves telpu «atbrīvotājiem».
Piemiņas brīdī likteņa biedrus uzrunāja «Staburadzes» priekšsēdētājs Ilmārs Uzāns un LLU docents emeritus Gunārs Preinbergs.
Represēto runās izskanēja gan vilšanās par pašreizējo situāciju valstī, gan cerība, ka jaunā paaudze turpinās iesākto cīņu par labāku dzīvi.
Saeimas deputāts no Tautas partijas, jelgavnieks Arnis Razminovičs represētajiem solīja panākt sertifikātu kompensāciju par izsūtījumā pavadītajiem gadiem un aicināja par tiem laikiem vairāk stāstīt jaunatnei. Atceres brīdī piedalījās Ozolnieku vidusskolas jaunsargi.
