Ziemassvētku kauju atceres pasākums ir lieliska iespēja pulcēties vecajiem karavīriem, lai dalītos atmiņās, un arī labs veids, kā ieinteresēt jauno paaudzi par savas valsts vēsturi, uzskata Zemessardzes 52. Jelgavas bataljona komandieris A.Fridrihsons.
Ziemassvētku kauju atceres pasākums ir lieliska iespēja pulcēties vecajiem karavīriem, lai dalītos atmiņās, un arī labs veids, kā ieinteresēt jauno paaudzi par savas valsts vēsturi, uzskata Zemessardzes 52. Jelgavas bataljona komandieris Armands Fridrihsons.
Sestdien, 6. janvārī, Ložmetējkalnā notika gadskārtējais piemiņas pasākums Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujās kritušajiem latviešu strēlniekiem. Tas sākās ar aizlūgumu un garīgās mūzikas koncertu Kalnciema-Klīves baznīcā. Pēc tā pie Silenieku pieminekļa, ko 1926. gadā atklāja prezidents Jānis Čakste, notika svinīgs piemiņas brīdis un Zemessardzes 52. Jelgavas bataljona jaunsargi un zemessargi nodeva zvērestu.
Pasākums turpinājās ar atceres brīžiem pie Strēlnieka mātes kapa Ložmetējkalnā un Antiņu brāļu kapos. Pēc tam daļa dalībnieku devās uz Brāļu kapiem Rīgā, bet pārējie Ložmetējkalnā iekūra ugunskurus, pie kuriem, malkojot kafiju vai karstvīnu, kavējās atmiņās par 1916. gada Ziemassvētku notikumiem. Oficiālajā pasākuma norisē ietilpa arī uguņošana.
Ložmetējkalnā varēja sastapt puišus un vīrus gan latviešu strēlnieku, gan arī ķeizariskās Vācijas karaspēka formas tērpos, taču nebija teatralizētās Ziemassvētku kauju epizodes, kādu karavīru sabiedriskā organizācija demonstrēja pagājušajā gadā. Kā skaidroja Valgundes pagasta kultūras darbiniece Ruta Vertele, pagājušajā gadā par kauju inscenējumu saņemti nopietni pārmetumi, Aizsardzības ministrija novērtējusi, ka šāds teatrāls uzvedums neiederas kopējā pasākuma ritmā.
Piemiņas pasākumu organizēja Jelgavas rajona Padome, Valgundes un Babītes pagasta padomes, Tukuma rajona Padome, kā arī Aizsardzības ministrija un Nacionālo bruņoto spēku štābs. Tajā piedalījās Zemessardzes 52. bataljona vīru vokālais ansamblis, Nacionālo bruņoto spēku štāba pūtēju orķestris, Jelgavas pūtēju orķestris «Rota», kori «Zemgale» un «Ozoli».
R.Vertele atzīst: lai arī šogad atceres pasākumā nepiedalījās valdības pārstāvji, tas izdevies un devis gandarījumu kā norisē iesaistītajiem, tā vienkārši vērotājiem. Lieliska bijusi sadarbība gan ar citām pašvaldībām, gan ar zemessardzi.
