Vai vērts uztraukties par notikumiem, ko tu maz vari ietekmēt? Šķiet, ka ne. Taču, kad 13. martā, verot vaļā Krievijas ziņu portālu www.grani.ru, monitorā parādījās rāmis ar uzrakstu «Krievijas Ģenerālprokuratūra portāla darbību ir apturējusi», sajūta nebija omulīgā. Atjaunotajā Latvijas valstī jau esam piemirsuši par laikiem, kad prokuratūra pārzināja jebkuru dzīves jomu, nevis tikai noziegumus. Nākamajā dienā gan «grani» atgriezās ēterā. Taču vēl vakar krievu humorista Mihaila Žvaņecka uzstāšanās par situāciju Ukrainā internetā bija bloķēta. Tomēr viņa anekdote, pat iztulkota latviski, ceļo pa informācijas ceļiem:
«Sahalīna? Hallo?»«Šeit, šeit.»«Ko nolēmāt?»«Viss lapi, viss lapi. Balzojam.»«Par ko balsojat? Kas noticis?»«Pievienosimies Japānai, slēkta balzošana.»«Kā sadalās balsis?»«Nikā nezadalās. Vienbalzīgi pie Japānas.»«Pret ir?»«Ir, ir – japāņi pret. Bet nu jau par vēlu, mēs jau pievienojāmies.»
Skaidrs, ka Žvaņecka «stāsts» nav par Japānu, bet saistībā ar pseidoreferendumu par Krimas pievienošanu Krievijai. Humorista ironija liecina, ka krieviem ar kritisko domāšanu viss varētu būt kārtībā. Padomju laikos arī Latvijā ceļoja politiskās anekdotes, ko vēlams stāstīt gan bija tikai savējiem. Dzīve attīstās pa spirāli. Austrumeiropā atgriežas vecie laiki? Cerēsim, ka tomēr ne. Pateicoties dzīvās informācijas apritei, pasaule ir mainījusies uz labu. Vai, Raiņa vārdiem sakot, viss mums būs jauns līdz pašiem pamatiem. ◆
Atceroties anekdošu laiku
00:00
18.03.2014
92