Dziļas pēdas Jelgavas poļu dzīvē atstājis ievērojamais pedagogs, filologs un žurnālists Kšištofs Karaļuks.
Dziļas pēdas Jelgavas poļu dzīvē atstājis ievērojamais pedagogs, filologs un žurnālists Kšištofs Karaļuks.
Šā gada 28. februārī 52 gadu vecumā viņš aizgāja mūžībā. Rīt plkst.9 Jelgavas Romas katoļu katedrālē notiks Kšištofa Karaļuka piemiņai veltīts dievkalpojums.
K.Karaļuks bija H.Senkeviča liceja Ploņskā (UNESCO asociēta vadošā eksperimentālā mācību iestāde Polijā) ilggadējs direktors. Kā pats stāstīja, pārslodzes dēļ ārsti viņam likuši uz gadu pārtraukt darbu, taču skolotājs ar šādu priekšlikumu nevarēja samierināties. Direktora pienākumus pildīt gan viņš pārtrauca, bet 1990. gadā atbrauca pie tautiešiem uz Latviju, lai palīdzētu apgūt poļu valodu, iepazīstinātu ar poļu kultūru. Vienlaikus poļu filologs (K.Karaļuks beidzis divas augstskolas) vēlējās turpināt darbu pie disertācijas, kuru 1991. gadā sekmīgi aizstāvēja. Pēc gada kā pirmais pēckara Polijā K.Karaļuks tika atzīts par «Skolotāju 1992» («Nauczyciel Roku ’92»).
K.Karaļuka nodarbībās Jelgavā piedalījās ne tikai poļu izcelsmes bērni, bet arī pieaugušie, pat veselas ģimenes. Skolotājs aktīvi iesaistījās Jelgavas Poļu biedrības rīkotajos pasākumos, tos bagātinot ar stāstījumiem par rakstniekiem Henriku Senkeviču, Stefanu Žeromski, Barbaru Vahoviču, dzejniekiem Adamu Mickeviču, Juliušu Slovaci, gleznotāju Jāni Mateiko, valstsvīru Juzefu Pilsudski, Romas pāvestu Jāni Pāvilu II un citiem ievērojamiem poļiem. Kaut arī bija jābrauc no Rīgas, kur K.Karaļuks dzīvoja un vadīja stundas poļu svētdienas skolā, viņš piedalījās Poļu biedrības rīkoto konkursu žūrijā. Turklāt K.Karaļuks izstrādāja pirmo mācību programmu poļu skolām Latvijā, sadarbojās ar tolaik Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju Itu Kozakeviču, izveidoja ciešus kontaktus starp Ploņskas un Jelgavas Romas katoļu baznīcām.
K.Karaļuks interesējās par Latvijas vēsturi, apmeklēja teātrus, koncertus, piedalījās biedrības rīkotajās ekskursijās uz Rundāli un Katiņu (poļu oficieru noslepkavošanas vietu), Polijas laikrakstos publicēja rakstus par Latvijā netiekošajiem procesiem, no dzimtenes veda literatūru, kuru tolaik pie mums nebija iespējams iegādāties.
K.Karaļuks vienmēr bija delikāts pret jauniešu ambīcijām, dažreiz stundas veidojot kā spēli starp skolotāju un skolniekiem (kādu no nodarbībām operators Modris Klēbahs ierakstījis videolentē).
Ceļojuma laikā uz Krakovu 1993. gada jūnijā 25 Jelgavas poļiem K.Karaļuks par personiskiem līdzekļiem nodrošināja naktsmītni un ēdināšanu, iepazīstināja ar pilsētas ievērojamām vietām, noorganizēja sirsnīgu tikšanos ar kolēģiem un pilsētas vadību.
No Jelgavas K.Karaļuks atvadījās ar ievērojamā poļu dzejnieka Cipriana Kamila Norvida vārdiem: «No šīs pasaules lietām paliks tikai divas – poēzija un labais.» Vēlāk sarakstē viņš pateicās par katru no Jelgavas saņemto vēstuli.
Lai šis raksts ir kā nolīdzināts parāds aizgājušajam. Lai viņam gaiša piemiņa!
