«Tas taču ir izdevīgi – šis materiāls bija par velti,» uz jautājumu, kāpēc Meža kapu paplašināmajā daļā savesti būvgruži, atbild pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» kapu speciāliste Solvita Vaivode. Grunti, kas ielu rekonstrukcijas gaitā tiek izrakta pilsētas centrālajās ielās, ceļu būvniecībā lāgā izmantot vairs nevar, tādēļ nolemts nelaist mantu postā, bet izveidot no tās pamatni trīs hektāru plašiem jaunajiem kapiem.
Meža kapsētas jaunās daļas platība ir 2,9 hektāri, bet apbedījumi būs paredzēti pusotrā hektārā, skaidro «Pilsētsaimniecības» Kapsētu apsaimniekošanas daļas vadītāja S.Vaivode. Pārējo daļu aizņems ceļi, taciņas ar grants segumu, zāliens un stāvlaukums, bet dīķis teritorijas zemākajā daļā tiks saglabāts. Rēķinot, ka vienai kapavietai nepieciešami 3,75 kvadrātmetri, «Pilsētsaimniecība» sola radīt teju 2000 divvietīgu kapavietu.Atklās tikai pēc pieciem gadiemKad 2008. gadā projektēja Meža kapu paplašināšanu, darbiem paredzēja tērēt vairāk par 872 tūkstošiem latu. Pēc S.Vaivodes teiktā, ka izmaksas mainīsies atbilstoši pašreizējai situācijai un cenām, var noprast – izdevumi būs vēl lielāki. Pērn iztērēti 12 tūkstoši latu, šogad darbi plānoti par 31 tūkstoti latu. Kapsētu atvērt «Pilsētsaimniecība» gan sola tikai pēc četriem pieciem gadiem. Kūdra nav laidusi cauri ūdeniJau pērn no paplašināmās teritorijas izvests ap 1300 kubikmetru atkritumu, ko cilvēki esot sametuši gar veco kapu daļu, apkopjot tuvinieku kopiņas. Pēc tam noņemta augsnes virskārta, līdz ar to arī sīkie krūmāji un saknes, bet laukums noplanēts. Pretēji kapos sastapto pilsētnieku šaubām S.Vaivode apgalvo, ka trūdvielām bagātā melnzeme nekur nav izsaimniekota – tā savietota kaudzēs, no kurienes savukārt tiek vesta uz Jelgavas apstādījumiem un izmantota citiem labiekārtošanas darbiem. Tā kā iepriekš tur bijis mežs ar kūdrainu virskārtu, kam raksturīga slikta ūdens caurlaidība, šis slānis bijis jānoņem.Kopš pagājušā gada jaunajos kapos uzvesti 3375 kubikmetri grunts, kas ņemta no pilsētā rekonstruētajiem objektiem – ielām. Šogad savestās kravas tiks izlīdzinātas, paralēli gādājot vēl būvgružus un tos blietējot. Tad arī sāks izbūvēt meliorācijas tīklus. S.Vaivode apgalvo, ka darbi risinās «Pilsētsaimniecības» speciālistu uzraudzībā. Kāds kapu strādnieks «Ziņām» gan atklāja, ka vēl pērn topošajā kapsētā kāri uzdarbojušies metāla tīkotāji, kas no ievestā materiāla laukā vilkuši metāla gabalus un drātis. Tagad tur redzams, ka grunts sastāv no dažāda izmēra akmeņiem, tajā ir daudz betona gabalu, ķieģeļu, cauruļu. S.Vaivode gan sola, ka visus pašlaik redzamos gružus aizvāks. Savukārt vēlāk izlīdzinātajiem būvgružiem tikšot uzbērts vismaz metru biezs smilts slānis.Nejēdzība no ētiskā un praktiskā viedokļa«Kā tagad tuvinieku būvgružos guldīšu?» ar tādu jautājumu Latvijas Apbedītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Edmunds Štreihfelds raksturo emocionālo aspektu, kāpēc tāda kapu paplašināšana nosodāma. Otra puse ir praktiskā, jo «kapracis nevarēs izrakt bedri». Nosaucot Jelgavas situāciju par nejēdzību, E.Štreihfelds gan plāta rokas bezspēcībā – valstī nav normatīvu, kas pašvaldībām pateiktu priekšā, kā kapsētas iekārtojamas. Viņš min pozitīvus piemērus Saldū un Pļavniekos, kur vecie kapi paplašināti, uzberot ar mālu sajauktu grants kārtu. Būdams ģimenes apbedīšanas uzņēmuma īpašnieks, E.Štreinfelds guvis ievērojamu pieredzi kapu rakšanā, tāpēc atzīst – gadās, ka bedri nevar izrakt jēdzīgi, jo tajā atklājas milzu akmens. Tad rok blakus. Kā pozitīvu piemēru viņš min gadījumus, kad tuvinieki pieņem lēmumu izraktās grunts vietā uz aizgājēja zārka bērt no jauna sagādātu smilti, tādējādi godam pavadot mirušo.
