Šodien pilnvaras noliek astoņus gadus ASV vadījušais, kā tagad izrādās, arī visu laiku nepopulārākais prezidents Džordžs Bušs. Viņa prezidentūra sākās ar 2001. gada «melno» 11. septembri, kad teroristi sarīkoja visu laiku lielāko terora aktu kādas valsts mērogā. Savukārt Buša divi termiņi noslēdzas ar visu laiku lielāko ekonomisko krīzi ne tikai ASV, bet jau globālā mērogā. Viņa vietā inaugurācijas ceremonijā jaunā prezidenta zvērestu nodod Baraks Obama. Daudzējādā ziņā viņš ir pirmais šīs valsts prezidents, kuram tagad galvenais uzdevums izvest lielāko pasaules ekonomiku no lejupslīdes. Viņš no uzdevuma grandiozā mēroga nav nobijies. B.Obama gan pārstāv tā saucamās jaunās formācijas valstsvīrus, bet vienlaikus viņš ir veco tradīciju pārmantotājs. Tieši ar attieksmi pret valsts ekonomikas atjaunotni viņš parāda, ka valstij pašmērķis nav ekonomika vai finanšu sistēma kā tāda. Svarīgi ar valsts likumdošanas svirām grūtos laikos radīt jaunas darbavietas. Nav jēgas pie dzīvības uzturēt bankas vai mēģināt saglabāt novājinātu un darbībā gaudenu valsts aparātu, ja galvenais uzsvars netiek likts uz tiem, kam tas paredzēts, – savas valsts iedzīvotājiem. B.Obama paziņojis par ekonomikas stimulēšanas plānu, lai jau 2010. gada beigās, iztērējot 775 miljardus dolāru, radītu jaunas darbavietas četriem miljoniem savas valsts iedzīvotāju. Arī Latvijas valdība izstrādājusi ekonomikas attīstības plānu, un tiks iztērēti aizņemtie 7,5 miljardi eiro, bet kā ar tām darbavietām? Tas ir simptomātiski, ka neviens Latvijā līdz šim nav runājis par to. Vai nav greiza valstiskuma izpratne pašos pamatos?
