Turpmāk arī Jelgavas novada ģimenes, kurās aug bērni ar invaliditāti, varēs saņemt «Atelpas brīža» pakalpojumu.
Jelgavas novada pašvaldība radusi iespēju ģimenēm, kuras audzina bērnus ar invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem, sniegt sociālo, medicīnisko un psiholoģisko atbalstu, piedāvājot «Atelpas brīdi». Pakalpojumu varēs saņemt visu diennakti, ieskaitot svētku dienas un brīvdienas, un tas tiks īstenots ES fondu līdzfinansētā deinstitualizācijas projekta gaitā. Savukārt Jelgavā «Atelpas brīdis» par pašvaldības budžeta līdzekļiem tiek piedāvāts jau no 2009. gada.
Palīdzību sola arī vecākiem
Jelgavas novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Linda Ozola informē, ka patlaban pašvaldībā tiek apzinātas ģimenes, kuras varētu pretendēt uz «Atelpas brīža» pakalpojumu.
«Vecākus, kuri audzina bērnus ar fiziskiem un garīgiem funkcionāliem traucējumiem, aicinām vērsties Sociālajā dienestā. Mums ir ļoti svarīgi apzināt šīs ģimenes, jo «Atelpas brīdi» pašvaldība Zemgales Plānošanas reģiona deinstitualizācijas projekta gaitā var nodrošināt jau patlaban. Šajā projektā no maija darbu sāks arī speciāli izveidota vērtētāju komanda, kas apmeklēs pieteikušās ģimenes, lai katram bērnam izstrādātu individuālu sociālās rehabilitācijas programmu, un pēc tam varētu nodrošināt paredzētos rehabilitācijas pakalpojumus, tai skaitā speciālistu konsultācijas, piemēram, vizītes pie fizioterapeita, logopēda vai psihologa,» skaidro L.Ozola, piebilstot, ka šīs vizītes tiks arī atmaksātas.
Saskaņā ar pašvaldības Labklājības pārvaldes datiem potenciālo ģimeņu skaits Jelgavas novadā varētu būt teju 90. «Būtu labi, ja šo bērnu vecāki gribētu pieteikties šim pakalpojumam, bet paredzu, ka saņemties viņiem būs ļoti grūti. Nereti vecāki sevi emocionāli sadedzina, rūpējoties tikai par bērnu. Viņi to dara 24 stundas diennaktī, un uzticēt svešam cilvēkam slimu bērnu nav viegli,» atzīst Sociālā dienesta vadītāja. Viņa stāsta, ka projektā, kas ilgs līdz 2022. gada beigām, veselības aprūpes vai psihologa palīdzību varēs saņemt arī vecāki.
Jelgavā pulcējas telpās Zirgu ielā
Paredzēts, ka «Atelpas brīža» pakalpojumu Jelgavas novadā būs iespējams saņemt līdz desmit pilnām diennaktīm gadā, ko varēs izmantot visas vienā piegājienā vai arī dalīt.
Plānots, ka ikdienā šo pakalpojumu nodrošinās Jelgavas novada Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra Elejas filiāle, kur ir gan sociālie darbinieki, gan sociālie aprūpētāji, kas profesionāli strādā ar bērniem, kam ir funkcionāli traucējumi. Pēc nepieciešamības paredzēts piesaistīt arī psihologu, fizioterapeitu un citus speciālistus.
«Tā kā lielai daļai iedzīvotāju sociālās aprūpes centra Elejas filiāle saistās ar bērnunamu, esam ieplānojuši, ka «Atelpas brīdi» varētu veidot arī kā nometnes, kas notiktu ārpus centra telpām. Proti, ja vecāki nevēlēsies dienas dalīt, mēs varētu vasarā bērniem izveidot desmit dienu nometni, kurā tiktu sniegts arī medicīnisks, sociāls un psiholoģisks atbalsts. Speciālisti attīstītu bērniem gan pašapkalpošanās iemaņas, gan sociālās prasmes, gan organizētu brīvā laika pavadīšanu, kā arī nodrošinātu rehabilitācijas nodarbības,» spriež L.Ozola.
Kamēr Jelgavas novada pašvaldība vēl tikai gatavojas ieviest «Atelpas brīdi», Jelgavā šis pakalpojums par pašvaldības līdzekļiem tiek piedāvāts jau septiņus gadus. Sociālo lietu pārvaldes Rehabilitācijas nodaļas vadītāja Irina Bančuka stāsta, ka «Atelpas brīdis» bērniem ar invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem tiek organizēts saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem – vecākiem ar iesniegumu un ģimenes ārsta atzinumu jāvēršas Sociālo lietu pārvaldē, kur tiek pieņemts lēmums, kā noritēs atbalsts un kādu speciālistu palīdzību bērns saņems.
«Agrāk vedām bērnus uz aprūpes centru «Tērvete». Pirms diviem gadiem sākām sadarbību ar Gaiļezera slimnīcu, bet pērn radām iespēju šo pakalpojumu piedāvāt tepat Zirgu ielā Jelgavas Bērnu sociālās aprūpes centra telpās. Nodrošinām bērniem ne tikai dažādu speciālistu, piemēram, fizioterapeita, palīdzību, bet arī mūzikas un kanisterapiju (ar suni) un dažādas radošas aktivitātes, noslēgumā rīkojot īpašu pasākumu kopā ar vecākiem,» ieskicē I.Bančuka, piebilstot, ka «Atelpas brīža» pakalpojumu saņem sešas līdz astoņas jelgavnieku ģimenes.
Atrisinājums – nometnes bērniem un mammām
Atbalsta saņēmēju vidū bija arī biedrības «Oranžais stars» (apvienojot vairāk nekā 20 ģimeņu, tā aizstāv bērnu ar invaliditāti intereses) labdarības projektu vadītāja Inga Baļe. Desmit gadu viņa rūpējas par savu dēlu Robertu, kuram ir īpašas vajadzības.
«Pakalpojums bija pieejams Zirgu ielā – no rīta varēju aizvest bērnu un pulksten 17 doties viņam pakaļ. Bērniem notika gan individuālās, gan grupas nodarbības. Viņi varēja iet ārā, bija iespēja pagulēt diendusu. Tāpat tika nodrošināta ēdināšana,» stāsta Inga, pilnībā iestājoties par «Atelpas brīža» pakalpojuma nepieciešamību. Tomēr būtu jāmeklē veidi, kā to nodrošināt visefektīvāk, un panākt, ka atbalsta komanda darbojas kā vienots mehānisms un elastīgi, jo bērni pat ar vienu diagnozi var ļoti atšķirties, norāda Inga.
«Ar mammām un speciālistiem esam runājuši, kas šis pakalpojums varētu izpausties trīs veidos. Viens no tiem – nometnes, jo brīvlaiki ir ļoti liela problēma. Īpaši vasara. Ja vecāki strādā, jāmeklē auklīte, kuru ir ļoti grūti atrast ne tikai finansiālu apsvērumu dēļ. Viņai jābūt piemērotai darbam ar bērnu ar īpašām vajadzībām. Vēl grūtāk auklīti ir atrast ģimenēm, kur slimais bērns vispār neiziet no mājas un lielākoties aprūpi veic paši. Bieži vien tie jau ir jaunieši, kuri jācilā un īpaši jābaro,» min I.Baļe.
Vēl «Atelpas brīdī» noteikti vajadzētu paredzēt iespēju māmiņām, piemēram, pulcēties nometnēs, kādas rīko arī «Oranžais stars». «Sasēdinām mammas autobusā, aizvedam uz kādu atpūtas vietu, kur notiek dažādas nodarbības, lekcijas, sevis palutināšana un arī kāda izklaidīte. Tad viņas izguļas un no rīta vedam ar autobusu atpakaļ. Tas ir viens no veidiem, kā mammām atgūt enerģiju. Jādomā tikai, kur šajā laikā atstāt bērnu,» pārliecināta Inga. Viņa piebilst, ka šādas nometnes būtu nepieciešamas arī visai ģimenei kopā – pa dienu nodarbības notiek katram atsevišķi, un visi satiekas tikai vakarā. Šāds modelis īpaši svarīgs ir tām ģimenēm, kurām grūti palaist savu atvasīti.
Māmiņas pārdomas
Inga Baļe, 10 gadu vecā Roberta mamma
Bērnu ar invaliditāti mammas un ģimeņu apstākļi ir dažādi, taču lielākoties valda izmisums – jo lielāki aug bērni, jo skaidrāk manāmas atšķirības ar vienaudžiem, kuriem ir tipiska attīstība. Arī es pati jau desmit gadu dzīvoju pastāvīgā stresā. Tas savukārt atstāj iespaidu uz veselību un apkārtējām attiecībām. Citi nesaprot, kāpēc slimo bērnu mammas mēdz būt agresīvas un kā nervu kamols «uzvilkties» par katru sīkumu. Protams, ir arī mammas, kas strādā ar sevi un meklē iespējas, kā relaksēties, jo saprot – ja tā turpinās, nebeigs labi. Tāpēc «Atelpas brīža» pakalpojums ir ļoti nozīmīgs. Vēl viena aktuāla problēma visā Latvijā ir piemērotu asistentu trūkums. Bieži šos pienākumus niecīgā atalgojuma dēļ uzņemas gados vecāki cilvēki, bet vajag fizisku spēku un veiklību, lai, piemēram, izskrietu pakaļ hiperaktīvam bērnam.
