Pirms Otrā pasaules kara divas lauksaimniecības zemes – Latvija un Dānija – bija sīvas konkurentes. Tagad abu attiecības ir citādas.
Pirms Otrā pasaules kara divas lauksaimniecības zemes – Latvija un Dānija – bija sīvas konkurentes. Tagad abu attiecības ir citādas. «Mums nekas nebūtu pretī, ja pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) konkurence atkārtotos. Tā mūs nebiedē, jo palīdz uzņēmējdarbības attīstībai,» tā Dānijas un Latvijas agrobiznesa forumā sacīja Dānijas vēstnieks Latvijā Ole Lisborgs.
Dānija, kas savulaik viena no pirmajām atzina Latvijas neatkarību, ar interesi seko mūsu valsts lauksaimniecības attīstībai. Dānijas Lauksaimniecības padomes direktors Klauss Bustrups uzskata, ka Latvijai piemīt daudzsološs attīstības potenciāls. Mūsu valsts galvenie resursi ir zeme un cilvēki, bet Dānijas – iekārtas un zināšanas.
Dānija ar lauksaimniecības ražojumiem apgādā 15 miljonus iedzīvotāju, kas trīs reizes pārsniedz valsts iedzīvotāju skaitu un liecina par iespaidīgu efektivitātes kāpumu. Dānijas lauksaimniecība ir viena no modernākajām Eiropā un pasaulē. Valsts ir starptautiski atzīta iekārtu piegādātāja piena un gaļas ražošanai un pārstādei, augsnes, labības un sēklu un apstrādei. Turklāt Dānija ar 14 procentu ieguldījumu 2000. gadā bija Latvijas lielākais investors. Tās valdība palīdzēja izveidot Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju dienestu. Daudzi mūsu valsts lauksaimnieki ir izglītojušies Dānijā, un vēstnieks Ole Lisborgs cer, ka viņiem savu pieredzi izdosies realizēt Latvijā. Plašu darbību mūsu zemē ir izvērsuši Dānijas uzņēmumi – lauksaimniecības tehnikas piegādātāji, izveidojot pārdošanas un tehnikas apkopes punktus, kā arī organizējot klientiem pieredzes apmaiņas braucienus uz Dāniju.
Savukārt Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāri Laimdotu Straujumu priecē tas, ka Latvijas zemnieki beidzot ir attapušies no lauksaimniecības nozares pārstrukturizācijas un Krievijas krīzes. «Mēneša, pusotra laikā izšķirsies, ar kādiem rezultātiem mēs ieiesim Eiropas Savienībā. Latvija uzskata, ka ES nedrīkst iestāties, samazinot ražošanu, un kvotām ir jābūt ražošanas līmenī. Savukārt, ja tiešos maksājumus nav iespējams nodrošināt 100 procentu līmenī, ir jādod iespēja tos kompensēt no nacionālā budžeta vai kā citādi,» uzsver ministrijas valsts sekretāre.
Kā ne visai pozitīvu L.Straujuma akcentēja to, ka pagājušajā gadā sāktā Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma (LIIKP), kurā paredzēti aizdevumi būvniecībai uz laiku līdz 20 gadiem ar septiņu procentu likmi, nestrādā tik labi, kā cerēts. Tāpēc pašlaik Zemkopības ministrija gādā, lai programmu paplašinātu, paredzot iespēju iegādāties arī lauksaimniecības tehniku. Viņa cer, ka jaunā valdība atbalstīs ZM vēlmi turpināt kredītlīniju lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei ar četru procentu likmi. Šai programmai, kā zināms, bija necerēti liela piekrišana, jo aizdevumi tika izņemti dažu nedēļu laikā.
2001. gada 6. decembrī Eiropas Komisija parakstīja lēmumu par SAPARD programmas finansējuma piešķiršanu Latvijai; 14. decembrī izsludināja pieteikšanos, pēc divām nedēļām Lauku atbalsta dienests (LAD) saņēma pirmo projektu, bet 15. aprīlī tika izdarīts pirmais maksājums. LAD direktore Irina Pilvere uzsvēra, ka, lai sāktu izmantot Eiropas naudu, bijis daudz jāmācās. Zemniekiem – rakstīt projektus, bet LAD – administrēt.
Statistika liecina, ka nepilna gada laikā Latvijā saņemti 559 SAPARD projekti, no kuriem 378 ir apstiprināti un tiek realizēti, bet 115 atrodas izskatīšanā. Pavisam bijušas septiņas projektu pieņemšanas kārtas un noslēgti līgumi par 10 miljoniem latu. 140 projekti ir pabeigti, un lauksaimnieku kontos nonākuši 2,5 miljoni latu. Zemnieki, kas realizējuši projektus, esot priecīgi un jau gatavojot nākamos. «Naudas ir pietiekami, pašlaik vēl tiek administrēti 2000./ 2001. gadam paredzētie līdzekļi, tāpēc LAD joprojām gaida labus projektus,» uzsver I.Pilvere.
Latvijā darbojas sešas SAPARD apakšprogrammas. Vislielākā aktivitāte vērojama apakšprogrammā «Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos», kur saņemti 254 projekti. Apmežot lauksaimniecības zemi 1400 hektāru platībā vēlas vairāk nekā 130 projektu autori. Lauku ekonomikas dažādošanai saņemti vairāk nekā 119 projekti, bet lauksaimniecības produkcijas pārstrādes apakšprogrammā – 43 projekti. Nepietiekama ir interese par lauku infrastruktūras attīstību, jo iesniegti tikai 11 projekti. Tomēr kopumā vērojama tendence, ka Latvijas saimnieki nopietni domā, kā izskatīsies, ieejot Eiropas Savienībā. Savs labums, pārdodot lauksaimniecības tehniku un tehnoloģijas Baltijas tirgū, tiks arī Dānijas uzņēmējiem.
