Ar ERAF atbalstu īstenojot pusmiljonu latu vērtu projektu, Dobeles centrā atjaunots vēsturiskais Tirgus laukums, kas domāts gan dobelnieku izklaidēm, gan tūristu piesaistei.
Pirmajā nedēļā pēc laukuma atklāšanas astoņas strūklakas, kas simbolizē pilsētas dzīvības pulsu, neizturēja pusaudžu un jauniešu nerātnības. Dobelnieki domā, ka arī palaidnieki pie strūklakām pieradīs un turpmāk pret tām izturēsies saudzīgāk. Kaut gan piektdien ik pa brīdim Dobelē līņāja, pilsētas centrā atjaunotajā vēsturiskajā Tirgus laukumā ar mūziku, smaidiem, uzmundrinošiem aplausiem ritēja trešo Dobeles novada svētku koncerts. Ap simts skatītāju priekam uz lielas pārvietojamās estrādes uzstājās novada skolu dejotāji un dziedātāji. Turpat blakus bērni arī zīmēja un pludināja krāsas. Citi Dobeles Novadpētniecības muzeja teltī minēja mīklas. Taču daži pusaudži, policista bažīgi novēroti, lūkoja izstrādāt kādu palaidnību ar strūklakām, no kurām lielākā – «Aka» – jau nedarbojās. No maisiņiem līdz zeķubiksēmDobeles novada Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Māra Krūmiņa ar vieglu ironiju smejas, ka pirms nedēļās saulainajā Vasarsvētku svētdienā, kad ar dziesmām un dejām vēsturiskais Tirgus laukums tika atklāts, «Dobele mazliet sajuka prātā». Jaunieši un bērni esot kāpuši lielās strūklakas baseinā, gāzuši cits citu no kājām, šļakstījušies, sēdušies ūdens strūklā, «štopējuši» ciet caurules. Līdz vakaram neviena no astoņām strūklakām vairs nav darbojusies. Tās labojot, no caurulēm izvilkti dažnedažādi priekšmeti – sākot ar plēves maisiņiem un beidzot ar sieviešu zeķubiksēm. Policists, kurš nevēlējās minēt savu vārdu, atzina, ka kārtības sargi šajā reizē bijuši diezgan bezspēcīgi. «Vai tad tas skaitās huligānisms, ja kāds iekāpj ūdenī un saka, ka noskalošot kājas?! Nav. Arī pašvaldības saistošie noteikumi to neaizliedz. Mēs nevarējām nevienu sodīt, pat ar pirkstu pakratīt,» norūpējies stāstīja kārtības sargs. Pēc piedzīvotā ūdens trakuma pie desmit metru diametra lielās strūklakas «Aka» tika pieliktas norādes, kas aizliedz kāpt baseinā pāri «akas malai». Pavēsajā un lietainajā laikā neviens to arī negrasījās darīt. Taču ik pa brīdim kāds pusaudzis ņēmās aizspiest strūklakā ierīkoto dzeramā ūdens strūklu tā, lai kādam no draugiem ūdens trāpītu sejā. Nekad agrāk Dobelē strūklakas nav bijušas. Spēja īstenot ar ES atbalstuPensionārs Staņislavs Kurmis, kurš, brīvprātīgi strādājot Dobeles Novadpētniecības muzejā, tūkstošos fotouzņēmumu iemūžinājis pilsētā notiekošās pārmaiņas, domā, ka astoņas strūklakas pilsētas centrā tomēr ir par daudz. Labāk būtu mazāk, bet lielākas. Tirgus laukuma rekonstrukcijas arhitekti ir pazīstamie kuldīdznieki Anita un Aldis Orniņi. Tās centrālo elementu «Aka» veidojuši arhitekts Ivars Šļivka un metālmākslinieks Gunārs Platpīrs. «Akai» funkcionējot, apmēram simt litru tilpuma spainis periodiski piepildās un tiek izgāzts strūklakā. Kā senos laikos pienu, gaļu, olas un citus lauku labumus vēsturiskajā Tirgus laukumā pārdot nav paredzēts. Šīm precēm tirgus vieta – šķērsielā aiz kultūras nama – Dobelē nav mainījusies. Vecajā laukumā tirgosies amatnieki. Pirms pagājušajiem Ziemassvētkiem tāda tirgošanās izmēģināta pirmo reizi – pircēju un pārdevēju bijis daudz. Par Tirgus laukumu kā kultūras telpu M.Krūmiņa spriež: «Skaidrs, ka diskotēkas mēs te netaisīsim (tām vieta paliek brīvdabas estrādē Ķestermežā – red.). Taču, iespējams, ik sestdienas vakaru vai vismaz divas reizes mēnesī te varētu uzstāties kāds orķestris vai dziedātāji. Iznomāt lielo skatuvi kā tagad novada svētkos gan būtu dārgi. Taču māksliniekiem varētu pietikt ar telti. Tirgus laukumam līdzās atrodas 1485. gadā būvētā baznīca, grāmatnīca, kultūras nams, divas kafejnīcas, pusotra simta metru attālumā arī mūzikas skola. Tirgus laukuma rekonstrukcija ilga divus gadus un pabeigta šogad februārī. Projekta vadītāja Taiga Gribuste stāsta, ka doma par projekta lietderību nobriedusi pirms vairākiem gadiem, taču bez ES atbalsta to īstenot nav bijis iespējams. Dobeles novada pašvaldības līdzfinansējums projektā ir 216 tūkstoši latu jeb 36 procenti no projekta kopējām izmaksām. Rekonstrukcijas darbus veikusi ceļu būvniecības sabiedrība «Igate», kas, pēc T.Gribustes teiktā, bijusi pretimnākoša un elastīga problēmu risinājumos. Vēsturiskais Tirgus laukums atrodas starp diviem Dobelē iecienītākajiem tūrisma objektiem – Pētera Upīša ceriņu dārzu un Dobeles pilsdrupām. Tas varētu veicināt tūristus kājām iziet cauri pilsētai. Beidzamajā laikā Dobeli, kurā dzīvo ap 11 tūkstošiem iedzīvotāju, ik gadu apmeklē teju 30 tūkstoši tūristu. Tirgoties sāka 19. gadsimtāPirmās vēstures liecības par Dobeles tirgus laukumu pie baznīcas ir no 19. gadsimta. 1824. gadā Jelgavā iznākošās «Latviešu Avīzes» rakstīja: «Šo jauno tirgu tura piektdienās, un mēs nebūtu domājuši, ka šī jaunā lieta tik labi izdodas. Uz tirgu saved lopus, putnus, labību, linus, dzijas un visādas citādas nedēļu tirgus preces.» Dobeles Novadpētniecības muzeja vēsturniece Aija Štāla stāsta, ka pozitīvu impulsu Dobeles un tās tirgus izaugsmei deva dzelzceļa līnijas Glūda – Liepāja izbūve pagājušā gadsimta divdesmitajos gados (Dobeles stacija atklāta 1927. gadā). 1928. gadā tirgus tika paplašināts uz baznīcas zemes rēķina. Pēc Otrā pasaules kara tirgu pārcēla uz jaunu vietu, bet veco pārdēvēja par Padomju laukumu. Sešdesmitajos gados no tā izplēsts bruģis un tam cauri noasfaltēta iela, turpat blakus izveidotā skvērā novietots Ļeņina piemineklis. Līdzās tam tika novietota vitrīna ar Otrajā pasaules karā Dobeles rajonā kritušo Padomju Savienības varoņu fotogrāfijām. Astoņdesmito gadu otrajā pusē laukumu vēlreiz rekonstruēja – ielu likvidēja, krustu šķērsu izbūvēja gājēju celiņus, bet aiz zemes vaļņa izbūvēja piemiņas sienu ar memoriālām plāksnēm sešiem novadniekiem – 1905. gada revolucionāriem Jānim un Dāvidam Beikām, Robertam Eihem, Vilim Dermanim, Jānim Lencmanim un Rūdolfam Endrupam. Dobelnieki memoriālu iesaukuši par «skābbarības bedri», jo vaļņa dēļ vecpilsēta no šīs vietas nebija pārskatāma. Sākoties atmodai, memoriālās plāksnes pazuda. «Skābbarības bedrē» tika piedāvāts ierīkot vasaras kafejnīcu, taču šī doma neiedzīvojās. Divdesmit vienu gadu pēc vēsturiskā nosaukuma atgūšanas laukums daļēji iemantojis arī vēsturisko izskatu.
