Šodien, pavēlā rudenī, savu vārdadienu svin Ati, Otomāri un Oto. Lai arī vārdi dzirdēti, nemaz tik daudz to īpašnieku neizdevās atrast.
Šodien, pavēlā rudenī, savu vārdadienu svin Ati, Otomāri un Oto. Lai arī vārdi dzirdēti, nemaz tik daudz to īpašnieku neizdevās atrast.
Ati Lejnieku sastapām Latvijas Lauksaimniecības universitātes Informācijas institūta Datoru tīklu servisa nodaļā, kur viņš strādā par inženieri programmētāju. Atis arī studē Lauksaimniecības fakultātē uzņēmējdarbību, tādēļ ir ļoti aizņemts cilvēks. Ar savu vārdu viņš ir lepns un priecājas, ka pie tā ticis.
– Kad vēl nebiju piedzimis, mamma, gulēdama slimnīcā, lasīja grāmatu «Meži šalc». Tajā varonis Atis bijis kluss, spēcīgs, liela auguma puisis, un mamma nolēmusi, ja piedzimšot dēls, saukšot par Ati, – stāsta gaviļnieks.
Atis savu vārdadienu nekad tā pa īstam neesot izjutis, jo 3. novembrī vārdadiena ir mammai, un tad kopā tiek atzīmēti arī Ata svētki. Viņš gan cer, ka šogad svinēšana varētu sanākt lielāka, jo gaviļnieks strādā lielā kolektīvā.
Atis ir straujas dabas cilvēks, kas dzīvē dara to, kas viņam patīk. Lai arī beidzis Kazdangas Lauksaimniecības tehnikumu un ieguvis zivkopja ihtiologa specialitāti, viņam tā nav kļuvusi sirdij tuva, un Atis mēģinājis ko citu.
– Vēl pirms diviem gadiem no datoriem man bija bail kā no uguns, bet, beidzot kursus, tas kļuvis mans labākais draugs, jo nemitīgi apgūstu un iemācos ko jaunu. Pašlaik vairāk specializējos interneta lapu veidošanā, un, šķiet, datori ir tie, ar ko dzīvē gribu nodarboties, – secina Atis, kurš dzīvē vēl esot sastapies tikai ar trim saviem vārdabrāļiem.
Gaviļnieks ir priecīgs, ka pēc daudziem gadiem atkal nonācis Jelgavā. Šeit viņš ir dzimis, bet dzīvojis lielākoties Bauskas pu-
sē. Tagad, kad darbs un studijas viņu atkal atvedušas uz Jelgavu, Atis te iecerējis arī palikt un Jelgavu nemainītu pat ne pret Rīgu.
