Līdz asarām patiess prieks, ko rada jaunības draugu, radu un vecu mīlestību atkalredzēšanās pēc daudziem atšķirtības gadiem, rosinājis jelgavnieku Mārtiņu Ziebergu iesaistīties Krievijas starptautiskajā televīzijas projektā «Gaidi mani!»(«Ždi menja!» – krievu val.), kas saista miljoniem skatītāju un tūkstošiem brīvprātīgo meklētāju Krievijā, Ukrainā un citās valstīs, tostarp Latvijā. Pāris mēnešu laikā viņam izdevies savest kopā vairākus cilvēkus, ko šķīris padomju impērijas sabrukums, izceļošana uz Rietumiem un dažnedažādi citi iemesli.
Astoņdesmito gadu vidū, iesaukts obligātajā dienestā, krapēnietis Valdis nokļuva Čerņahovskas pilsētā Kaļiņingradas apgabalā (Otrajā pasaules karā padomju okupētajā Austrumprūsijā). Kādu dienu, kad puisis par nevainojamo dienestu bija izpelnījies atvaļinājumu, viņš pilsētas parkā satika krievu meiteni Svetlanu. «Kas zina, vai tā bija mīlestība, taču viņa nāca ciemos uz armijas daļu, un laiks vienmuļajā karavīra dienestā sāka ritēt straujāk,» jaunībā pārdzīvoto atceras Valdis. Pēc dienesta atgriežoties mājās, atmiņas par Svetlanu sirdij nelika miera. Viņš aizbrauca uz Čerņahovsku, satika meiteni, bet viņai līdzās bija cits puisis… Pagājuši 26 gadi, un Svetlana, kas bija kļuvusi par atraitni, uzrakstīja pieteikumu «Gaidi mani!» ar lūgumu atrast Valdi. Viņa zināja, ka jaunības draugs ir no Krapes, taču adrese bija mainījusies. Svetlanas pieteikumu pamanīja M.Ziebergs. Viņš, bruņojies ar lielo telefona grāmatu, piezvanīja Krapes pagasta pārvaldes sekretārei. Nākamajā dienā jau zvanīja Valdis. «Pārsteigums bija liels. Esmu šķīries, bērni lieli, dzīvoju viens, gribētu satikt Svetlanu. Taču no Latvijas braukt projām netaisos,» «Ziņām» teic Valdis. Juļa gaida onkuli no Latvijas Tālbraucējšoferim Sergejam Bolonovam ar M.Zieberga palīdzību izdevies atjaunot sakarus ar māsīcu Soņu, kas tāpat kā Sergejs dzimusi sešdesmitajos gados Līvbērzes pagasta Vārpas ciemā. Astoņdesmito gadu beigās Soņa kopā ar vecākiem, astoņiem brāļiem un māsām izbrauca uz Baltkrieviju. Tur viņai piedzimuši pieci bērni. Sergejs stāsta, ka šad tad piedomā par māsīcu un Baltkrievijas radiem, ko pēdējo reizi redzējis pirms 17 gadiem: «Strādājot RAF, turp ik pa laikam braucu darba darīšanās.» Septiņpadsmit gados viņam ir mainījusies adrese, izveidojusies jauna ģimene un arī šofera tālbraucēja maršruti, kas tagad iet nevis Austrumu, bet Rietumu virzienā. Meklēšanas pieprasījumu «Gaidi mani!» bija iesniegusi Soņas meita Jūlija, kas nu jau izaugusi, strādā par pārdevēju veikalā kādā Vitebskas apgabala sādžā. «Šovasar man neiznāk, bet nākamvasar atvaļinājumā noteikti pie viņiem aizbraukšu,» teic S.Bolonovs. Ne visi ir pateicīgiCilvēku meklētājs M.Ziebergs stāsta: «Manā pieredzē ir gadījies, ka meklējamais cilvēks nemaz nevēlas atjaunot izirušās saites ar to, kas viņu meklē. Taču biežāk gan atrastie ir pateicīgi.» Pats viņš ir pensionārs. Darbojoties projektā «Gaidi mani!», dzīve kļuvusi interesantāka, neesot jāgarlaikojas četrās dzīvokļa sienās. Agrāk M.Ziebergs strādājis par meistaru rūpnīcā, par biļešu kontrolieri dzelzceļā. Ar «Zemgales Ziņu» lasītāju palīdzību viņš lūko atrast desmit cilvēkus, kuru pēdas manītas Jelgavā un tās apkārtnē. Viņa tālrunis 29923833. Mārtiņa Zieberga meklējamie cilvēki Veru Ponomarenko vai Vinogradovu, dzimušu 1962. gadā, meklē brālis Valērijs Vinogradovs. Kristīni Ciemiņu Imanta meitu, dzīvojusi Jelgavā, Draudzības ielā, meklē māte Tatjana Ciemiņa Sergeja meita. Sakari pārtrūkuši 1997. gadā, kad mātei bijis jāizbrauc no Latvijas. Andreju Ivanovski Vadima dēlu meklē radinieks Vjačeslavs Froločkins Vladimira dēls. Aleksandru Kuzņecovu Grigorija dēlu meklē brālis Nikolajs Gorevs Ivana dēls. 1975. gadā Aleksandru adoptējis viņu vectēvs. Kad Jelgavā uzcēla RAF, Aleksandru kā jauno speciālistu pārcēla uz šejieni. Nadeždu Mihailovu vai Čistjakovu Konstantīna meitu meklē māsīca Jeļena Mihailova Nikolaja meita. Agrāk Nadežda dzīvojusi Olainē, bet tad pārcēlusies uz Jelgavu. Ļubovu Kirovu Aleksandra meitu, dzimusi 1957. gada 16. septembrī, meklē Sadovskis Valērijs Aleksandra dēls, sakarus pazaudējis 1984. gadā. Valentīnu, iespējams, Streļņikovu Alekseja meitu meklē Marina Karpova Vitālija meita. Pēc viņas tēva stāstītā Valentīnas tante dzīvo Jelgavā, Uzvaras ielā. Agrāk abas sievietes sarakstījušās. Ervīnu Zeiču Donāta dēlu, dzimušu 1961. gada 24. martā, pēdējā zināmā adrese: Jelgavā, Rūpniecības ielā 32, meklē meita. 1990. gadā viņa sešu gadu vecumā kopā ar māti pārcēlusies uz Krieviju. Ļevu Sizovu Nikolaja dēlu, dzimušu ap 1933. gadu, meklē Viktorija Černijenko Borisa meita, kurai sakari ar tēvoci pārtrūkuši 2003. gadā. Ingu Zinovjevu vai Vasiļjevu, dzimušu Krievijā 1979. gadā, meklē skolas draudzene Tatjana Sekerska. Sakari pārtrūkuši 1992. gadā, kad Inga kopā ar māti pārcēlusies uz Latviju.
