Uzņēmumu reģistra šonedēļ izplatītā informācija liecina, ka akciju sabiedrība «Jelgavas Siltumtīklu uzņēmums» pagājušajā nedēļā reģistrēts kā otrs lielākais ķīlas devējs valstī.
Uzņēmumu reģistra šonedēļ izplatītā informācija liecina, ka akciju sabiedrība “Jelgavas Siltumtīklu uzņēmums” pagājušajā nedēļā reģistrēts kā otrs lielākais ķīlas devējs valstī. Ķīlas ņēmējs ir Latvijas Unibanka, ķīlas nodrošinātā prasījuma summa – 3 482 779 lati.
Līdzšinējais maksātnespējīgās akciju sabiedrības “Jelgavas Siltumtīklu uzņēmums” pārvaldnieks Edgars Līcis, kas no decembra ir SIA “Jelgavas koģenerācija” izpilddirektors, skaidro, ka 1998. gadā, vēl pirms maksātnespējas pasludināšanas, uzņēmums Unibankā ņēmis kredītu. Aizņēmuma atdošana un kredītprocentu maksājumi uzņēmuma maksātnespējas laikā iesaldēti. Savukārt tagad, kad no decembra Siltumtīklu uzņēmuma pamatlīdzekļi iznomāti SIA “Jelgavas koģenerācija”, banka pagarinājusi parāda atdošanas līgumu. Faktiski tas ir nevis jauns, bet ķīlas pāratjaunošanas līgums. Saskaņā ar to nākamajos četros gados Unibankai jāatmaksā ap 430 000 latu un kredītprocenti.
Uz jautājumu, kāpēc kredītam nostiprināta neadekvāta – vairākas reizes lielāka – ķīla, E.Līcis norāda, ka, ņemot kredītu, toreizējā uzņēmuma vadība esot šādu ķīlas līgumu noslēgusi un tāds tas esot spēkā līdz parāda pilnīgai atdošanai.
Maksātnespējīgā uzņēmuma administrators A.Lūsis teic, ka kredīta procentu maksājumi SIA “Jelgavas koģenerācija” veicami jau par decembri. Faktiski tie tiks segti no pagaidām maksātnespējīgā Siltumtīklu uzņēmuma ieņēmumiem. A.Lūsis prognozē, ka pieteikumu par maksātspējas atjaunošanu tiesā varētu iesniegt vēl šā gada decembrī. Kad tiesa to varētu izskatīt, pašlaik nav iespējams pateikt.
Uz jautājumu, kas mainījies līdz ar SIA “Jelgavas koģenerācija” ienākšanu siltumtīklos, E.Līcis skaidro, ka darbinieku un patērētāju situācijā nekas nav mainījies. Savukārt Siltumtīklu uzņēmumam tas nozīmē sekmīgākas attīstības iespējas. Proti, uzņēmumam, kas atrodas maksātnespējas procesā, iespēja pretendēt uz ES struktūrfondu līdzekļu piesaisti saskaņā ar pastāvošo likumdošanu ir liegta, savukārt līdz ar nomas līgumu un maksātspējas atjaunošanu siltumtīkli var iesaistīties ES projektu konkursos. “Ziņas” jau rakstīja, ka Jelgavā, lai samazinātu siltuma ražošanas izmaksas, ar ES atbalstu iecerēts izbūvēt koģenerācijas staciju.
