Pēc piecu gadu pārtraukuma sestdien, 4. janvārī, “KrekluKroga” telpās norisināsies Jelgavas atklātā zolītes čempionāta pirmās kārtas turnīrs. Tā un arī iepriekšējā 2015. gada čempionāta rīkotājs Arnolds Strazdiņš atklāj, ka doma par tradīcijas atjaunošanu viņu nav atstājusi kopš tā laika – kad gadskārtējā turnīra 11 kārtas kopumā pulcēja tuvu pie astoņiem desmitiem spēlētāju un par uzvarētāju balvām konkurēt ar mājiniekiem Jelgavā ieradās spēcīgi zolmaņi no dažādām Latvijas malām.
Pulcēsies ceturtdienu vakaros
Jauna un cerīga iespēja aktivizēt Jelgavas Zoles kluba darbību pavērusies pēc “KrekluKroga” īpašnieka Gundara Bēma aizvadītā gada nogalē izteiktā piedāvājuma reizi nedēļā tur atvēlēt telpu arī par latviešu nacionālo kāršu spēli atzītās zolītes entuziastiem. “Esam jau vienojušies par pirmo kopānākšanu ar miniturnīru, uz kuru interesenti aicināti 23. janvāra vakarā pulksten 18,”
A.Strazdiņš spriež, ka iespējamie iknedēļas vakari varētu būt laba sagatavošanās lielākiem turnīriem, kuros “tāpat ielēkt nav viegli”.
Uz šāda atjaunotnes viļņa nākusi arī sasparošanās 2020. gada pilsētas čempionātam. Savā ziņā spontāni – pēc viena no komercturnīriem decembra nogalē Madonā, kur sarunās izdevies rast jau vairākus potenciālos dalībniekus. Tūlīt ievietots arī paziņojums spēlētājiem labi zināmajā federācijas mājaslapā zolei.lv, ka gada pirmais reitinga turnīrs – Jelgavas zolītes čempionāts – notiks “KrekluKrogā”, Lielajā ielā 19a. “Sākums 10, formāts 15+5/1, inf. Arnolds 29235464.”
Sporta zolei – cita māka
Tieši dalībnieku skaita sarukums arī bijis par iemeslu Jelgavas kluba iepriekšējo aktivitāšu apsīkumam. “Dažādu turnīru visapkārt netrūkst, un katram ir savi piekritēji. Tajā pašā laikā spēcīgākie spēlētāji izvēlas savam meistarības līmenim atbilstošu pasākumu, kur var pelnīt arī Latvijas reitinga punktus, un daļu mūsu čempionāta dalībnieku tobrīd aizvilināja vienlaikus savu turnīru pieteikusī Jūrmala,” skaidro ilggadējais spēles entuziasts un, var teikt starp jelgavniekiem patlaban spēcīgākais zolmanis A.Strazdiņš.
Kārtējais viņa meistarības apliecinājums ir nupat decembrī izcīnītā trešā vieta Latvijas čempionāta A finālā un septītā pozīcija 2020. gada 1. janvārī publicētajā Latvijas Zoles federācijas reitingā.
“Manā spēlētāja karjerā tas ir līdz šim augstākais punkts,” teic arī par labu kamīnmeistaru izslavētais jelgavnieks, kas acīmredzot kā darbam, tā vaļaspriekam pievēršas vienlīdz akurāti.
“Tēva iemācīts, spēlēju no astoņu gadu vecuma, bet, lai piedalītos turnīros, dabūju pārmācīties,” Arnolds pasmaida, atcerēdamies, kā pirmos gadus tikai citus sponsorējis, jo, “kad jāsāk kaut ko kombinēt un parādīt, starpība ir”.
Līdz ar spēles praksi pamazām krātās zināšanas tagad paver lielākas iespējas improvizācijai un arī uz pieredzi balstītam riskam, bez kura sporta zolē neiztikt. “Ir partijas, kas atmiņā paliek uz mūžu,” sarunbiedrs atceras, ka vienā tādā, piemēram, pirmās rokas spēlētājs spēlē zoli ar septiņiem trumpjiem un dūzi un nevar vinnēt. “Pats arī esmu bijis līdzīgā situācijā. Interesantums ir tajā, ka tādi kāršu dalījumi trāpās,” teic nu jau viens no Latvijas mērogā atzītiem līderiem, neslēpjot, ka mēdz spēlēt arī ļoti riskanti un zolmaņu vidū esot ieviesies pat tāds apzīmējums kā “Arnolda zole”. “Vasarā Valkā bija dižturnīrs, un abas dienas nopelnīju “lielākā zolista” titulu. Izspēlējot attiecīgi 13 un 15 zoles, “iekritu” tikai četros gadījumos.
Asina prātu un stiprina prasmes
Pēc apraksta 1996. gadā publicētajā rakstnieka un tā laika Latvijas Zoles federācijas priekšsēdētāja Andra Kolberga grāmatā “Zolīte Latvijā un pasaulē” A.Strazdiņš spriež, ka latviskā spēle varētu būt vācu “Schafskopf” piekoriģēts variants, bet nosaukums attīstījies no vārda “solo”, jo vienmēr viens spēlē pret diviem. Protams, kā ikvienā sacensībā uzvarai nepieciešama veiksme (“arī daiļslidošanā, ja grambiņa uz ledus gadās, pakrīti, un viss”), bet svarīgāka par to pēc paša pārbaudītas pieredzes ir laba spēles māka un ass prāts.
“Tā ir spēle, kas trenē redzes atmiņu, matemātisko domāšanu, māca arī zaudēt un pēc zaudējuma saprast, kas vēl jāapgūst. Zolīti vajadzētu mācīt bērniem skolā vai vismaz interešu pulciņā,” pārliecināts ir Arnolds, kas savam dēlam to iemācījis jau piecu gadu vecumā.
“Augstāka līmeņa turnīros kļūst jūtamāka arī pretinieku psiholoģiskā cīņa,” apstiprina Latvijas čempionāta trešās vietas laureāts un puspajokam piebilst, ka reizēm noder arī aktiermāksla. Vārdu sakot – visas dzīvē vērtīgas prasmes.
Bet pret dažu labu negatīvo aspektu, kas tiek saistīts ar kāršu spēli, īstie sporta zolmaņi ir noraidoši, par ko liecina arī mājaslapā publicētās ziņas par spēlētāju diskvalifikāciju uz sešiem, 12 vai pat 18 mēnešiem.
Pēc septiņiem gadiem – lielmeistars
“Latvijas čempionāta A finālā automātiski iekļūst pirmie 15 no reitinga un lielmeistari – kopumā ap diviem desmitiem no pirmā simtnieka. Pārējie, kas līdz divsimtnieka beigām, par iekļūšanu var cīnīties B finālā,” sistēmu skaidro A.Strazdiņš. “Tā, piemēram, Andris Priedeslaipa no Ozolniekiem, tobrīd reitingā būdams septītajā desmitajā, B fināla 115 dalībnieku konkurencē izcīnīja otro vietu, bet A finālā ieņēma astoņpadsmito.”
Reitinga punktus mēneša un pēc tam arī gada griezumā dod divi labākie tam atbilstošu ikmēneša turnīru rezultāti. “Atbilstošs – tas nozīmē vismaz 24 dalībniekus un vismaz septiņas spēļu kārtas pa 24 partijām. Optimāli jau būtu astoņas kārtas pa 28 partijām,” stāsta pilsētas čempionāta atsācējs ar cerību, ka tas atkal izdosies arī Jelgavā.
Par vietām gada reitinga pirmajā piecpadsmitniekā, iekļūšanu Latvijas čempionāta trijniekā un uzvaru gadskārtējā TOP50 turnīrā savukārt nāk lielmeistara titulam vajadzīgie punkti. “Tas ir tituls uz mūžu, ko var nopelnīt ātrākais trīs gados. Man savākt vajadzīgos septiņus punktus ir izdevies tikai nupat – pēc septiņiem gadiem,” atklāj patlaban meistarīgākais no zoles spēlētājiem jelgavniekiem.
