Plānojot savu saimniecisko darbību nākotnē, aicinu arī Zemgales saimniekus izmantot tās iespējas, ko mums piedāvā Eiropas Savienība.
Plānojot savu saimniecisko darbību nākotnē, aicinu arī Zemgales saimniekus izmantot tās iespējas, ko mums piedāvā Eiropas Savienība (ES).
Zinot, cik pārsātināts ir pārtikas tirgus, nav īpaša pamata domāt, ka finansiālais atbalsts zemju apmežošanai turpmāk varētu samazināties.
Pašlaik subsīdijas šim nolūkam Latvijā ir desmit reizes mazākas nekā Eiropas valstīs. Taču situācija varētu mainīties, jo agri vai vēlu tiksim klāt SAPARD līdzekļiem, kas paredzēti meža stādīšanai un lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanai.
Šajā rakstā nepretendēju uz jautājuma vispusīgu analīzi, un tomēr nevar neredzēt dažas jaunas tendences.
Lai tiktu pie naudas, jāizpilda prasības
Tas, ka ārzemnieki masveidā iepērk zemi Latgalē un citur, liecina, ka ar laiku tur būs iespējams nopelnīt. Ne pēc 50 vai 70 gadiem, bet pavisam drīz, kad Latvijā ienāks ES apmežošanai paredzētā nauda.
Būtu aplam aicināt uz tādu projektu masveidīgu realizāciju Zemgalē. Tomēr, domājot par sava īpašuma ainaviskumu, arī mūsu novada saimniekiem atradīsies kāds hektāriņš nemeliorētas zemes, kur ierīkot birzīti un tādējādi nopelnīt vēl kādu eiro. Ja ne šogad, tad nākamgad. Neviens uz paplātes mums neko nepienesīs, tāpēc padomāsim, nevis uzreiz noliegsim.
ES atbalstu saņems zemes īpašnieki un juridiskas personas. Lai iegūtu Eiropas naudu, jāievēro vairāki specifiski kritēriji. Zemei, kas paredzēta apmežošanai, jābūt reģistrētai Zemesgrāmatā uz projekta iesniedzēja vārda. Atbilstoši zemju kategorijai jāiesniedz apmežošanas plāns, ko apstiprinājis Valsts meža dienests (VMD). Stādāmajam materiālam jābūt sertificētam, tātad būs jāizmanto kokaudzētavās izaudzētais materiāls, kuram ir apstiprināta izcelsme. Jābūt arī dokumentam par tā pirkšanu un stingri jāievēro VMD izstrādātie stādāmā materiāla pieļaujamie pārvietošanas noteikumi.
Potenciālajiem audzētājiem piedāvāju iespējas iegādāties Zemgalē audzētus bērzu konteinerstādus, jo 1999. gadā zemnieku saimniecības «Aptiekas» Zaļenieku kokaudzētavā uzsākta bērza konteinerstādu audzēšana pēc modernas un pasaulē pārbaudītas meža stādmateriāla audzēšanas tehnoloģijas.
Ar ko konteinerstādi atšķiras no citiem stādiem
Līdz šim Latvijā stādi ar slēgtu sakņu sistēmu – konteinerstādi – ir audzēti tikai Strenču (kopš 1995. gada – priede) un Kalsnavas kokaudzētavā.
Konteinerstādi tiek izaudzēti mazos plastmasas konteineros jeb podiņos. Šai metodei ir vairākas priekšrocības:
– konteineri nodrošina sakņu pareizu orientāciju; to panāk ar īpašām rieviņām konteinera iekšpusē, kas neļauj saknēm augt, griežoties ap sakņu kamolu; izveidojas vertikālā sakņu orientācija;
– pārstādot tiek saglabāts netraucēts sakņu kamols un spurgaliņas;
– pirmajā augšanas gadā stāds ir nodrošināts ar daļu no nepieciešamajām barības vielām;
– stāds neizžūst ne pārvadājot, ne pēc iestādīšanas;
– konteinerstādu stādīšanas laiks ir daudz ilgāks – visu veģetācijas periodu, stādīt var arī vasarā –, un saimniekam ir lielākas iespējas variēt.
Kā pareizi jāstāda konteinerstādi
– Pirms stādīšanas (parasti iepriekšējā gada rudenī) jāsagatavo augsne;
– jāgādā, lai stāda sakņu kamols būtu mitrs līdz pat izstādīšanai;
– starp augsnē izveidoto bedrīti un sakņu kamolu nedrīkst palikt gaisa sprauga, tāpēc pēc iestādīšanas stāds obligāti jāpiemin ar kāju;
– stāds jāiestāda par 1,5 līdz 2 centimetriem dziļāk, nekā tas audzis konteinerā;
– konteinerstādu stādīšanai ieteicams izmantot stādāmo šķēpu vai stobru.
Kokaudzētavā konteinerstādus varēs saņemt iepakotus kastē vai citādi.
Konteinerstādi – tā ir perspektīva
Protams, konteinerstādi ir nedaudz dārgāki par kailsakņu stādiem, taču tie, kas tos iepazinuši, labprāt konteinerstādus izvēlas izmantot arī turpmāk. Uzskatu, ka šī tehnoloģija tiks ieviesta arī Latvijā, tāpat kā daudz kas cits, kas sākumā tika uzņemts ar skepsi.
Zaļenieku kokaudzētavā bērza konteinerstādu tirdzniecība tiks uzsākta maijā. Varēs iznomāt arī stādāmos šķēpus un stobrus. Veiksmīgu meža atjaunošanas sezonu! Sadarbosimies!
