Gavilējiet, Jelgavas ļaudis, mums būs jauna partija! Par vienu no tās dibinātājiem kļuvis Jelgavas Domes censonis Jānis Ozoliņš.
Gavilējiet, Jelgavas ļaudis, mums būs jauna partija! Par vienu no tās dibinātājiem kļuvis Jelgavas Domes censonis Jānis Ozoliņš. Deputāts paudis, ka partijas dibināšanas sapulcē piedalīsies aptuveni 200 topošās partijas atbalstītāju «no visas Latvijas» un tā notikšot 20. maijā Jelgavā. Patlaban gan vēl neesot zināms jaunās partijas nosaukums, bet viens no iespējamajiem variantiem varētu būt Latvijas sociālkonservatīvā partija.
Ozoliņš intervijā aģentūrai «LETA» paudis, ka jaunā partija no LSDSP atšķirsies ar to, ka liela uzmanība tiks veltīta ekonomisko jautājumu risināšanai, jo, Ozoliņaprāt, «sociāldemokrāti ļoti daudz runā, bet maz strādā, mēs esam gatavi strādāt».
Tie, kas nodzīvojuši tiktāl, lai dibinātu jaunu kārtējo partiju, neapšaubāmi sastopas ar lielām grūtībām. Vispirms jau nosaukums. Latvijā desmit gadu laikā paspējis rasties tik daudz partiju (arī nomirt dabīgā nāvē), ka grūti atrast kaut ko tādu, kas nav apzīžļāts kādā no partiju nosaukumiem. Kādas tik mums tās nav – visi iespējamie vārdu salikumi ar «demokrātiju», «darbu», «liberālismu», «nacionālu» utt. Kad nu ir tādas problēmas, jāķeras klāt pie mazāk dzirdētiem variantiem. Mazāk izglītotiem ļaudīm (lasi – vēlētājiem) droši vien tiks smalki izskaidrots, kas palikts zem vārda «sociālkonservatīvs». Kamēr tas nav izdarīts, var izteikt tikai minējumus. Piemēram, nacionālkonservatīva partija, domājams, ir tāda, kas iestājas par nacionālo vērtību saglabāšanu. Pēc analoģijas var spriest, ka sociālkonservatīva partija varētu būt tāda, kas cīnās par pašreizējās sociālās situācijas saglabāšanu valstī. Iestājas par kraso sociālo noslāņošanos utt.
Ozoliņš ir izteicies, ka liela daļa topošās partijas atbalstītāju esot jelgavnieki. Negribas apvainot Jelgavas iedzīvotājus, kas gatavi sekot tādiem «politiķiem» kā J.Ozoliņš, taču citādi viņus nav iespējams raksturot kā aklus.
Jaunas kabatas partijas dibināšana viņiem, bez šaubām, ir vienīgā iespēja noturēties vēl kādu termiņu «deputātniecības» druvā. Stāties vēl vienā partijā pēc tam, kad banānu vecis aiztraucis tālēs zilajās, būtu netālredzīgi, jo gan jau vietējās nodaļās būs stūres turētāji, kas neļaus tikt «pie šprices» un kur nu vēl vēlēšanu sarakstā! Tad nu jācep augšā savu partiju – Tēvzemes un dzimtās Jelgavas tālākai izaugsmei un iedzīvotāju labākas nākotnes vārdā.
Parasti šādu kabatas partiju dibināšanas scenārijs izpaužas divos veidos: vai nu «politiķis» atrod lētticīgus (vai par iepriekšējo darbošanos pateicīgus) uzņēmējus, ar kuru finansiālu atbalstu topošajam deputātam «izpausties», vai arī neskaidras izcelsmes kapitāls atrod «labos puišus», kuri – kas zina – nākotnē varbūt nodrošinās naudas «atmazgāšanu» solīdos pasākumos un ar labu aizsegu.
Jāšaubās, vai tāda personība kā J.Ozoliņš zem jaundibināmās partijas karoga spēs pulcināt nopietnus un cienījamus cilvēkus, kas ar savu darbu apliecinājuši, ka varētu Jelgavu izvest no purva, kurā tā nonākusi ar šā paša bezmugurkaulainā politiķa svētību un deputāta darbības imitāciju. Taču politika pirmām kārtām ir process, un, ja gūta varas saldme, ir vēlēšanās par katru cenu cukura graudus rīt arvien no jauna.
Lai partiju dibinātu, nepieciešams nieka pāris tūkstošu latu, norakstīt ar dažiem precizējumiem kādas jau bijušas partijas programmu un statūtus, kā arī divsimt topošo biedru – kaut vai radinieku un paziņu. Grūtāk ir finansēt priekšvēlēšanu kampaņu, veidot savas partijas tēlu (pragmatisku apsvērumu dēļ vēlams pozitīvu) un «ierakstīt vēlēšanu» sarakstā 15 sabiedrībā labi pazīstamu cilvēku, no kuriem ceturtā vai – labākajā gadījumā – trešā daļa ir saraksta «vilcēji». Ja paveicas, viens divi iekļūst paradīzē, tas ir Domē. Tad trīs gadus sēdi kā piepe un vēro, kā rāmi un nesteidzīgi dzīve slīd garām. Šo to var nokārtot personīgās labklājības celšanai un tad ceturtajā gadā «gatavoties» nākamajai vēlēšanu tūrei.
Ir daži apstākļi, kas iepriekš uzburto idilli vērš visai utopisku. Politisko palaistuvju darbošanos Jelgavā iedzīvotāji, domājams, ir atskatījušies gana – līdz mielēm. Šīs Domes deputātu likumu ignorance, bezatbildība, kurlums un cinisms pret jelgavniekiem, kā arī ekonomiskais diletantisms liek šaubīties, ka būs kaut viens no pašreizējiem deputātiem, par kuru vēlētāji balsos. Iedzīvotāju aklums un lētticība bijusi liela, taču nu limits ir izsmelts.
