Mākslinieka Jāņa Strupuļa vārds droši vien jelgavniekiem pazīstams no personālizstādēm pilsētas muzejā. Pašlaik ar viņa darbiem varam atkalredzēties Mākslas skolā.
Mākslinieka Jāņa Strupuļa vārds droši vien jelgavniekiem pazīstams no personālizstādēm pilsētas muzejā. Pašlaik ar viņa darbiem varam atkalredzēties Mākslas skolā.
Darbu izvēli, protams, noteikusi izstādes vieta un galvenie skatītāji – bērni un jaunieši, kas apmeklē Mākslas skolu. Tādēļ autors neaprobežojas ar vienu mākslas veidu, kurā viņš strādā, bet rāda gan zīmējumus un pasteļus, gan medaļas un plaketes, izvēloties katrā no tiem raksturīgus piemērus. Tādējādi skolas audzēkņiem ir dota iespēja pētīt un mācīties no J.Strupuļa filigrānā izpildījuma, perfektās tehnikas visā, kam viņš ķeras klāt, klasiskās mākslas devuma izmantošanas mūsdienu kultūras apritē, humānistiskās pasaules uztveres un dziļas kultūras bagāžas un iekšējās inteliģences.
Mākslinieks nav avangardisks, lai gan jaunībā kādu laiku pievērsās abstrakcionismam, nekad to skaļi neafišēdams. Viņa vērtību skala ir cita, un ārišķība viņam ir sveša. Mākslinieks kopj un tālāk attīsta klasiskās tradīcijas, kas mūsdienu tēlotājā mākslā tikpat kā aizmirstas.
J.Strupuļa portretu zīmējumi, klusās dabas vecmeistariskā izpildījumā, medaļu smalkais veidojums apliecina mūžīgo pamatvērtību nepārejamību un nezūdamību, viņa iekšējo spēku nepadoties viegluma vilinājumiem, pretstāvēt plaši izplatītajai vērtību devalvācijai. Nule sacītajam vēl gribas piebilst, ka viņa darbi ir ļoti mūsdienīgi, par spīti klasiskajai formai. Patlaban visur valdošajā paviršībā J.Strupuļa augstā profesionālā meistarība ir kā apliecinājums, ka pasaule joprojām tiecas pēc līdzsvara, ilgstamības.
Nobeigumā vēl jāuzsver, ka Mākslas skolas viesis ir materiālā izpildījis lata monētas.
