Bija jau aizmirsies laiks, kad katru kāda Rietumu kunga vizīti Latvijā varēja uztvert ar nelielu iekšēju aizkaitinājumu.
Bija jau aizmirsies laiks, kad katru kāda Rietumu kunga vizīti Latvijā varēja uztvert ar nelielu iekšēju aizkaitinājumu. ES bija pilnvarojusi Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju veikt nacionālo minoritāšu uzraudzības funkcijas, tāpēc no 1993. gada pie mums regulāri ieradās EDSO Augstais komisārs minoritāšu jautājumos Makss van der Stūla kungs. Bija atvērta arī EDSO misija Latvijā. Nospraužot kursu uz iestāšanos ES, mūsu valsts veica grozījumus pilsonības likumā, nepilsoņu naturalizācijas noteikumos un valodas likumā, līdz pienāca brīdis, kad misija tika slēgta, iestājāmies ES un NATO, un šķita, ka viss riņķadancis būs aizgājis pagātnē.
Laikam jau joprojām tiekam ietverti to valstu skaitā, uz kurām attiecas Rietumos plaukt sākušais dubultās morāles standarts. Šajās dienās mūsu valsti apmeklēja Eiropas Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas priekšsēdētājs Georgijs Frunds, kuram pēc vizītes būs jāsniedz pārskats, vai ievērojam tos principus, ko esam deklarējuši. Spriežot pēc viņa sacītā, īstas skaidrības par to, kas patiesībā šeit notiek, kungam nav. Pareizāk būtu teikt, viņam ir viedoklis, kas iegūts no mums nezināmiem, taču acīmredzami Latvijai nelojāliem avotiem. Ja nopietns politiķis, kas ieņem augstu amatu, var teikt, ka Latvijā spēkā ir likumi, ar kuriem viņš iepazinies, lasot tikai “International Herald Tribune”, skaidrs, ka arī pārējo informāciju viņš smēlies neba no pirmavotiem. Lai cik tas šķistu skumji, Frundas kungs uzskata, ka Latvijā bija vai joprojām ir spēkā likums, kas aizliedz nepilsoņiem iegādāties nekustamo īpašumu līdz 200 kilometriem no robežas. No kurienes ķertas tādas likuma normas?! To gribētos pajautāt ne tikai cienījamajam Pārraudzības komitejas priekšsēdētājam, bet arī respektablajam laikrakstam “International Herald Tribune”.
Tas pats attiecas arī uz mūsu valsts ratificēto mazākumtautību aizsardzības konvenciju. Latvija to parakstīja ar atrunām, kas ņem vērā mūsu vēsturisko pieredzi un situāciju. Līdzīgi darījušas daudzas Eiropas valstis. Tikai nezin kāpēc sanāk, ka tām neviens ar pirkstu nemēģina bakstīt. Laikam jau pārāk grūti saskatīt baļķi savā acī. Vieglāk meklēt skabargas pie citiem.
