Ceturtdien vēlu vakarā valdības koalīcijas partijas un sociālie partneri – arodbiedrības, pensionāri, darba devēji un ražotāji – parakstījuši vienošanās protokolu, ka piekrīt valsts budžetu samazināt par 500 miljoniem latu. Nav gan apstiprinājušās iepriekš izskanējušās runas par to nodokļu celšanu, kas šajā brīdī, ticamākais, uzspridzinātu trauslo sociālo mieru. Valdība piedāvājusi gana tradicionālu veidu – sist pa iedzīvotāju makiem. Pirmkārt, par gandrīz divām trešdaļām samazinot ar nodokli neapliekamo minimumu, otrkārt, apskrubinot pensijas, treškārt, apcērpot valsts pārvaldes izdevumus. Pārvaldes tēriņiem pieeja bijusi kā ar cirvi. Centrālais aparāts – žviks! – nost pa trešdaļu. Valsts aģentūras – žviks! – uz pusi mazāk. Taisnība, ka šajās struktūrās samazinājums patiešām bija vajadzīgs. Par šāda soļa nepieciešamību runāts jau, ai, cik mēnešu. Tagad tomēr izskatās, ka atkal iets kā vienmēr, nepiepūlot smadzenes ar izvērtēšanu, kas ir tās lietas, bez kurām krīzes apstākļos mierīgi varam iztikt. Lai gan ikviens, kam valsts pārvaldes un aģentūru funkcionēšanas mehānisms nav sveša lieta, spētu uzrādīt desmitiem, pat simtiem pozīciju, kurās varētu ietaupīt milzīgas summas. Sākot ar propagandas reklāmas taisīšanu un beidzot ar žurnālu izdošanu. Ja valdība domā pa vecam ekonomēt tikai uz iedzīvotāju rēķina, samazinot viņu ienākumus, lai nebrīnās, ka nākamceturtdien arodbiedrību aicinājumam piedalīties manifestācijā atradīsies dzirdīgas ausis.
