Alkoholisma novēršanas un slimības agrīnās atklāšanas valsts programmas ietvaros Jelgavas Skolu valdes Metodiski informatīvais centrs veica izpēti «Atkarības problēmu aktualitāte Jelgavas skolās». Pētījumi liecina, ka uztraukumam ir pamats.
Alkoholisma novēršanas un slimības agrīnās atklāšanas valsts programmas ietvaros Jelgavas Skolu valdes Metodiski informatīvais centrs veica izpēti «Atkarības problēmu aktualitāte Jelgavas skolās». Pētījumi liecina, ka uztraukumam ir pamats.
Sākotnēji tika izstrādātas anketas, ko aizpildīja Jelgavas skolēni no valsts vispārizglītojošām skolām. Izpētei tika izvēlēti ceturto, piekto, astoto, desmito un divpadsmito klašu audzēkņi, pavisam aptaujāti 2482 jaunieši. Šajās skolās mācās 10 620 skolēnu, tātad aptaujāti tika 23 procenti – tas liecina, ka aptaujai ir reprezentatīvs raksturs.
Anketu dati tika apstrādāti ar datorprogrammu «Statistika», kas deva iespēju ne vien noteikt skolēnu skaitu, kas lieto atkarības vielas, bet arī to lietošanas saikni ar dažādiem faktoriem un precizēt šīs saiknes stiprumu.
No visiem respondentiem dažreiz un diezgan bieži smēķē 488 skolēni jeb 19,7 procenti. Savukārt par alkohola lietošanu tāpat atbildējuši 739 jaunieši jeb 29,8 procenti. Toksiskās vielas mēģinājuši ostīt 43 skolēni jeb 1,7 procenti, bet narkotiskās vielas lietojis 101 skolēns jeb 4,1 procents.
Metodiski informatīvā centra metodiķe Ingrīda Muraškovska stāsta, ka anketas izveidotas tā, lai maksimāli nodrošinātu skolēnu anonimitāti, kas ļauj runāt par šo faktu patiesumu.
– Protams, jāņem vērā arī tas, kā skolās anketas tika izdalītas un savāktas. Šā iemesla dēļ nepretendējam uz ļoti precīziem faktiem, bet daļa patiesības tajās ir, un mēs to nevaram neņemt vērā, – domā I.Muraškovska.
Analizējot testu, konstatētas arī vairākas sakritības.
Piemēram, brīvā laika pavadīšanas problēmas mazāk skar bērnus, kas nodarbojas dažādos pulciņos, bet, ja skolēns jau lieto atkarības vielas, tad viņš brīvo laiku vēlas pavadīt, strādājot par samaksu.
Tests pierāda arī to, ka 47 procenti aptaujāto atkarības vielas sākuši lietot kompānijas pēc, bet 23 procenti uzskata, ka iedzert var tāpat vien, ja ir nauda. Tikai nedaudzi par normu uzskata vispār nelietot alkoholu.
Jelgavas Narkoloģiskās slimnīcas galvenā ārste Lilita Caune stāsta, ka pagājušā gada nogalē līdzīgu aptauju veikuši arī paši skolēni, un tad izrādījies, ka narkotiskās vielas lietojuši 42 procenti vidusskolēnu, bet šajā aptaujā to apliecinājuši tikai 14 procentu audzēkņu.
– Iespējams, ka jaunieši savā starpā vienkārši vēlējās «pazīmēties», tāpēc rezultāti ir atšķirīgi, bet mana pieredze liecina, ka skolēnu auditorijā uz jautājumu par alkohola lietošanu parasti tikai kādi pieci bērni atbild, ka ne reizi nav pamēģinājuši šo dziru, – tā L.Caune.
Lai arī kāds būtu šis skaitlis, tas ir pietiekami nopietns pamats uztraukumam, uzskata ārste. Un kopīgiem spēkiem būtu jādomā, ko darīt lietas labā.
– Lekciju lasīšana jau sen ir noiets posms. Tā bērniem ir tikai izrāde par brīvu, bet skolotājiem – ķeksītis darbā. Ir jāstrādā ar daudz nopietnākām metodēm, kas gan nedod rezultātus uzreiz, bet noteikti ir efektīvākas. Obligāti vajadzētu visās klasēs ieviest veselības mācību un pēc iespējas vairāk radīt jauniešiem pozitīvās alternatīvas. Viņiem vajag pierādīt, ka ir arī citi interesanti veidi, kā izklaidēties un izglītoties, – saka L.Caune.
