Iestājoties pavasarim un ārkārtas situācijā, kad iedzīvotāji vairāk laika velta atpūtai un pastaigām dabā, dažviet atklājusies ne tik pievilcīga aina – arvien vairāk tiek pamanītas piemēslotas vietas. Kā informē Valsts vides dienests, mobilajā aplikācijā “Vides SOS” šogad saņemts rekordliels ziņojumu skaits par vides piesārņojumu.
Komentējot situāciju, Zemgales reģionālās Vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis uzsver – karantīnas laikā sūdzību, iesniegumu un ziņojumu skaits pavisam noteikti ir palielinājies, kā arī novēroti divi scenāriji šai situācijai, kad ziņojumi par piesārņojumu sasniedz rekordus. Pirmkārt, līdzīgi kā iepriekšējos gadus, joprojām ir cilvēki, kuri turpina piesārņot atpūtas vietas un savus sadzīves atkritumus izmet mežos vai upju malās, nevis nogādā atkritumu konteineros. Otrkārt, karantīnas laikā cilvēki dodas tuvāk dabai, arī uz vietām, kuras netiek biezi apdzīvotas, tāpēc tiek atklātas jau sen piesārņotas vietas, par kurām pirms tam nebija zināms. H.Verbelis saka: “Nav precīza salīdzinājuma, kuras vietas tiek visvairāk piesārņotas, bet diezgan uzkrītoši vairāk tādu ir mežos.”
Mobilajā aplikācijā “Vides SOS” ienākošie paziņojumi par jaunatklātām piesārņotajām vietām dažkārt attiecas uz pašvaldībām, un iedzīvotāji tiek aicināti ziņot, lai šādas situācijas tiktu novērstas. Vides sakopšana var prasīt ilgāku laiku, taču tas nav neiespējams. H.Verbelis kā pozitīvu piemēru min Gardeni, kur iepriekšējā nedēļā, izvedot aptuveni sešus konteinerus ar atkritumiem, sakopta salīdzinoši liela teritorija: “Mēs par šo vietu uzzinājām šogad, un burtiski divu nedēļu laikā pašvaldība visu sakopa.”
Informēt iestādes par piesārņojumu kādā vietā ir nozīmīgi, taču Zemgales reģionālās Vides pārvaldes direktors aicina arī pašus iedzīvotājus savākt atkritumus, ja tas ir iespējams, ne tikai ievietot fotogrāfijas sociālajos medijos. “Nevis nofotografē mežā divas atrastās riepas un ievieto “Facebook”, bet gan ieliec tās sev mašīnā un nogādā atkritumos. Izdari labu darbu! Bet izskatās, ka ievietot sociālajos tīklos bildes un sūdzības ir vieglāk nekā pašam savākt atkritumus,” secina H.Verbelis.
Visas ar vides piesārņojumu saistītās darbības Latvijā regulē Atkritumu apsaimniekošanas likums. Tas paredz, ka zemes apsaimniekošanas īpašnieks atbild par jebkāda veida atkritumiem, kas atrodas viņa teritorijā. Pārsvarā gadījumu šī zeme pieder AS “Latvijas valsts meži”, pašvaldībām vai retāk – privātīpašniekiem. Salīdzinot iepriekšējo gadu piesārņoto vietu statistiku ar šī gada rezultātiem, tiek secināts, ka gads no gada atšķiras, bet vides stāvoklis pakāpeniski uzlabojas.
H.Verbelis norāda, ka par kritiski piesārņotām vietām tiek uzskatītas tās, kur nepieciešams piesaistīt vides sanāciju, tāpēc šobrīd nosaukt kādu vietu par kritisku nebūtu īsti korekti, ja tas attiecas tikai uz atkritumiem, kas izmesti mežā vai citviet dabā. Vides pārvaldes direktors teic, ka ir vairākas piesārņotas vietas, taču tās pēc iespējas ātrāk tiek sakoptas. Turklāt, sakopjot vienu, var likties, ka ir labāk, diemžēl tajā pašā laikā tiek piemēslota nu jau kāda cita vieta. Latvijā sastopamas arī kritiskas vietas, kas tiek asociētas ar pamatīgāku piesārņojumu, īpaši ja tas ir saistīts ar naftas produktiem vai ķīmiskām vielām. Par kritiskām Latvijā tiek uzskatītas vēsturiskās vietas, kas ir bijušas piesārņotas.
Ar atkritumu apsaimniekošanu Jelgavas pusē, nodrošinot to apglabāšanu, kā arī šķirošanas līniju, nodarbojas sadzīves atkritumu poligons “Brakšķi”. Gan Jelgavā, gan Dobelē ir dalīto atkritumu vākšanas laukumi, kuros iedzīvotāji var nodot dažādus atkritumus, sākot ar nevajadzīgām lielgabarīta lietām, transportlīdzekļu riepām līdz pat koku lapām vai cita veida atliekām, kas rodas dārzos.
H.Verbelis paskaidro, ka Valsts vides dienesta uzdevumos ietilpst konstatēt atkritumu vietas un veidus – tie ir sadzīves atkritumi, būvgruži vai bīstamie atkritumi, kas var nodarīt lielāku kaitējumu augsnei. Pēc atkritumu konstatēšanas tie tiek savākti, šķiroti, nodoti attiecīgajos laukumos un pārstrādāti, tas ir, tiek nodrošināta veiksmīga atkritumu apsaimniekošanas plūsma.
