Fridrihs Vesmanis (1875 – 1941) un Kristaps Eliass (1886 – 1963) ir divi no desmit jelgavniekiem, kuri no 1922. līdz 1934. gadam bijuši ievēlēti Latvijas Republikas Saeimā. Viņiem veltītu izstādi vakar atklāja Jelgavas muzejā. «Kaut arī 1956. gadā vectēvs no izsūtījuma Sibīrijā atgriezās slims, dzīvoja trūcīgi, bez pensijas, viņš nekad nebija drūms, daudz lasīja un arī man mācīja numurēt savas grāmatas,» pasākumā stāstīja mākslas zinātnieka K.Eliasa mazmeita Baiba Eliasa. Vasarās viņa ar ģimeni labprāt dzīvo Platones pagasta Rožlapās, kas atrodas blakus Kristapa brāļa mākslinieka Ģederta Eliasa «Zīlēniem». Par Latvijas Republikas pirmās Saeimas priekšsēdētāju un Jelgavas galvu 1920. gadā F.Vesmani stāstīja Ieva Markausa, kas ieprecējusies šajā dzimtā. Viņa, pētot dokumentus un liecības, atklājusi – Fridrihs un viņa kundze Berta bijuši laipni cilvēki un, neskatoties uz savu augsto stāvokli sabiedrībā, uzturējuši saikni ar lauku radiem. Jelgavas pilsētas vadību F.Vesmanis uzņēmās tūlīt pēc bermontiešu padzīšanas (ar viņiem kopā aizgāja arī iepriekšējais pilsētas galva). Saglabājusies liecība, ka F.Vesmanis savas partijas biedru sociāldemokrātu iespaidā atteicies no lielas algas, kas viņam piedāvāta Jelgavas valdē. Vēsturniece Aija Kalnciema atzina, ka atjaunotajā valstī vēsturnieki daudz spēku veltījuši totalitāro režīmu noziegumu izpētei, taču nākotnei svarīgi būtu izzināt mūsu parlamenta vēsturi. Vēsturnieks Andrejs Dābols novēlēja muzejniekiem turpināt darbu šajā virzienā, piebilstot, ka, piemēram, izcili pirmās Saeimas deputāti bija arī Lauksaimniecības skolas direktors Jānis Mazvērsītis un Jelgavas mērs Pēteris Juraševskis. Pasākumā piedalījās abu izcilo novadnieku dzimtu pārstāvji, Spīdolas ģimnāzijas audzēkņi un citi interesenti.
