Līvbērzes pagastā izveidots sociālais dzīvoklis, ko nu par savām mājām sauc trīs vietējie pensionāri, kuri līdz šim dzīvojuši dažu kilometru attālumā no centra.
Līvbērzes pagastā izveidots sociālais dzīvoklis, ko nu par savām mājām sauc trīs vietējie pensionāri, kuri līdz šim dzīvojuši dažu kilometru attālumā no centra.
Priekšsēdētāja Nellija Empele stāsta, ka doma par sociālo dzīvokli radusies, apmeklējot vecos ļaudis un uzklausot viņu vēlmes.
– Kad mēs sapratām, ka varēsim izveidot šādu dzīvokli, aicinājām pensionārus rakstīt iesniegumus, un trīs arī atsaucās,– skaidro priekšsēdētāja.
Sociālais dzīvoklis iekārtots četristabu dzīvoklī, kur pirms tam dzīvojošajam īrniekam bija sakrājušies parādi 900 latu apmērā.
– Lielo parādnieku vajadzēja izlikt, ierādot viņam nelabiekārtotu mitekli, – stāsta N.Empele.
Pašvaldība par saviem līdzekļiem dzīvokli izremontēja, bet aprīkots tas ir ar pašu pensionāru mēbelēm.
Par pensionāriem rūpējas pagasta sociālā darbiniece Helēna Orole. Viņa nemitīgi apjautājas, ko vēl vecīšiem vajadzētu, lai komforts būtu lielāks.
Konrāds Tērauds par lielāko priekšrocību uzskata to, ka gan rīts, gan vakars pienāk siltumā.
– Pirms tam es dzīvoju mājā, kur bija krāsns apkure un rīti patiesi bija salti, arī ūdens bija jānes no akas. Tagad jau es dzīvoju kā kungs! Dienas pavadu, klausoties radio, – tā ir mana vienīgā saikne ar ārpasauli, – stāsta dzīvokļa iemītnieks Konrāds.
Savukārt Milda Purvaine atzīst, ka nu beidzot viņa jūtas brīva – var darīt to, ko vēlas pati. Vecās sievietes mīļākā nodarbošanās ir televīzijas pārraižu skatīšanās, jo TV esot viņas labākais draugs.
Sociālajā dzīvoklī mīt arī bijusī Līvbērzes ciema Padomes priekšsēdētāja Alīda Vilma Grase, kas šo dzīves pavērsienu uzskata kā Dieva dāvanu.
– Vai tad es ko labāku vispār varēju vēlēties kā vecumdienas pavadīt tik jaukā istabiņā, siltumā un lasot savas mīļākās grāmatas, – domā Alīda Vilma Grase.
