Sadzīvē katrs lietojam produktus, zāles, veļas pulveri un bezgala daudz citu itin pierastu lietu. Kad tās kļūst nevajadzīgas vai kaut kas paliek pāri, – izmetam.
Sadzīvē katrs lietojam produktus, zāles, veļas pulveri un bezgala daudz citu itin pierastu lietu. Kad tās kļūst nevajadzīgas vai kaut kas paliek pāri, – izmetam. Labi, ja to darām civilizēti un visu nevajadzīgo ieberam konteinerā, no kurienes vēlāk liekais tiek nogādāts atkritumu izgāztuvē. Tur nokļūst veca krāsu bundža, pēc remonta pārpalikusi atšķaidītāja pudele, tablešu paciņa, kāda iztecējusi baterija un citi sadzīves ķīmijas pārpalikumi. Šo mums nederīgo lietu «kokteili» saucam par sadzīves atkritumiem, un beigu beigās tas viss nonāk izgāztuvē.
Viss nav tik vienkārši, kā šķiet
Aprēķināts, ka no sadzīves atkritumiem gandrīz divi procenti ir ierindojami bīstamo kategorijā.
Latvijā darbojas apmēram 500 izgāztuvju, bet mazās ir iecerēts likvidēt un izveidot ne vairāk kā 20 mūsdienīgu, vides aizsardzības prasībām atbilstošu sadzīves atkritumu savākšanas vietu. Taču līdz ar to palielināsies bīstamo atkritumu koncentrācija attiecīgajā reģionā. Lietus, saules un erozijas rezultātā šīs vielas var nokļūt gruntsūdeņos un akās.
Vides aizsardzības speciāliste Mārika Strautmane skaidro, ka šīs problēmas vienīgais risinājums ir atkritumu šķirošana. Pirmām kārtām būtu jāatšķiro materiāli, kurus iespējams pārstrādāt otrreiz – stikls, plastmasa, papīrs. Šādas iestrādes jau tiek veiktas Jūrmalā un Jelgavā. Tikpat svarīga ir dzīvsudrabu un citus smagos metālus saturošo atkritumu atšķirošana.
Šāda smalka atkritumu šķirošana mūsu valstī vēl ir tikai plānošanas līmenī. Ir sākts savākt farmaceitiskos un bioloģiskos pārpalikumus no medicīnas iestādēm. Daudzmaz civilizēti tiek savākti akumulatori, izstrādātās eļļas un dienasgaismas lampas. Diemžēl vēl nav sistēmas, kuras ietvaros apzinīgs cilvēks savus videi kaitīgos sadzīves atkritumus varētu nodot glabāšanai un pārstrādei attiecīgi aprīkotās vietās.
Par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu
Pašlaik lielākā problēma Latvijā ir lauksaimniecībā aizliegtie, bet joprojām izmantotie pesticīdi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 1998. gada nogalē izdotajā informatīvajā materiālā «Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēma Latvijā» lasām, ka aizsākumi šīs problēmas risināšanai meklējami 1995. gadā, kad, apvienojot Dānijas valdības un Eiropas Savienības PHARE Pārrobežu programmas ietvaros piešķirto finansējumu, tika izstrādāta «Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas stratēģija Latvijas Republikā».
Stratēģijas galvenais elements bija bezsaimnieka statusā nonākušo, lietošanā nederīgo un aizliegto pesticīdu savākšana un pagaidu glabātuves izveidošana.
Pēc daudzu objektu novērtēšanas un pārrunām ar vietējām pašvaldībām šāda novietne tika izveidota Dobeles rajona Gardenē, bijušajās Krievijas armijas tanku garāžās. Tās apsaimniekošanu nodeva akciju sabiedrībai «BAO», kuras akcionāri ir Dobeles rajona Padome, Vides aizsardzības fonds un privātuzņēmums «Brovita». Gardenē iespējams izvietot 1400 tonnu bīstamo vielu, un šobrīd tā ir jau gandrīz piepildīta – novietnē jau tiek glabāts 1250 tonnu šo pesticīdu.
Glabātuve darbojas jau trešo gadu, un par tās darbību nav saņemti nekādi pārmetumi. Pēc dažādu ārzemju speciālistu atzinuma, tā ir viena no labākajām un drošākajām Eiropā.
Akciju sabiedrības «BAO» valdes priekšsēdētājs, pēc profesijas inženieris ķīmiķis, Augusts Dzerkals spriež: tā kā «Gardene» tika izveidota tikai kā pagaidu glabātuve un tās iespējas jau gandrīz izsmeltas, ir pēdējais laiks kaut ko sākt darīt atkritumu pārstrādē. Ieceres par atkritumu sadedzināšanu Brocēnu Cementa rūpnīcas klinkera krāsnīs nepiepildījās, un tagad jāmeklē citi risinājumi.
Vajadzīga atkritumu sadedzināšanas iekārta
Pēc Augusta Dzerkala domām, visoptimālākais variants būtu iegādāties speciālu sadedzināšanas iekārtu un uzstādīt to Gardenē, kur koncentrēta lielākā daļa pesticīdu. Visām savāktajām vielām ir noteikts ķīmiskais sastāvs, un 70 procentu visu atkritumu ir iespējams sadedzināt. Neapšaubāmi, pirks tikai vislabāko sadedzināšanas iekārtu, kas aprīkota ar visiem nepieciešamajiem gaisa attīrīšanas filtriem un citām papildierīcēm atbilstoši Eiropas un Latvijas prasībām.
A.Dzerkals uzsver, ka bieži sabiedrībā radioaktīvās vielas tiek pieskaitītas bīstamajiem atkritumiem, bet tiem ar Gardeni nav nekādas saistības. Ar radioaktīvo vielu savākšanu un uzglabāšanu nodarbojas firma «Radons», un tās glabātuve atrodas Baldonē. Tāpat maldīgs ir priekšstats, ka Gardenē glabājas arī citu valstu bīstamie atkritumi.
– Tas ir pilnīgs absurds, jo tur vietas nepietiek pat vietējām vajadzībām. Plānotā sadedzināšanas iekārtas jauda nespēj pilnībā nodrošināt pat Latvijas vajadzības, – tā Augusts Dzerkals.
Vislielāko ļaunumu pesticīdi rada tad, ja tie mētājas nepiemērotās vietās, bet arī savākti vienkop un ievietoti mucās tie nevar glabāties mūžīgi, jo agrāk vai vēlāk tara bojāsies un radīsies jaunas problēmas. Pārstrādājot vielas pilnīgi drošā un kontrolējamā veidā, apkārtējai videi netiks nodarīts nekāds kaitējums. Ja «BAO» izdosies vienoties ar vietējo pašvaldību un iedzīvotājiem, sadedzināšanas iekārta būs Gardenē, ja ne, padomā jau ir arī citas iespējas. Vairākas pašvaldības jau izteikušas piedāvājumus iekārtu izvietot pagastu teritorijā, jo tai līdzi «nāk» darbavietas un finansiāli izdevīgi pasākumi.
Augusts Dzerkals ļoti pozitīvi vērtē sabiedrības ieinteresētību bīstamo atkritumu problēmā. Tādēļ dažādu sabiedrisko organizāciju kontrole ir ļoti vēlama: tā dod stimulu strādāt ar vēl lielāku atbildību. Diemžēl ne jau vienmēr ļaudīm ir pietiekami daudz informācijas par konkrētām norisēm. Tādēļ aprīļa beigās Gardenes bīstamo atkritumu glabātuvē tiks rīkota atvērto durvju diena, kurā visi interesenti varēs uzzināt par perspektīvām bīstamo atkritumu apsaimniekošanā.
Raksts tapis sadarbībā ar firmas «BAO» vides aizsardzības speciālistiem.
