«Reunica» zīmola īpašniece Andra Kurga mājās darina unikālus zīda un filca apģērbus un aksesuārus.
«Tas nav bizness, bet mans hobijs un sirdsdarbs,» aicinot savā pasaulē, kurā pašdarinātos lina, apgleznota zīda un filcētos apģērbos, cepurēs un somās ņirb piesātinātas krāsas un neatkārtojami raksti, teic savam priekam uzņēmēja Andra Kurga no Jelgavas novada Svētes pagasta. Visa šā košuma cienītājas viņu pazīst arī kā zīmola «Reunica» īpašnieci. No latīņu valodas to varētu tulkot kā – esi īpaša, unikāla un neatkārtojama, un Andra tāda ir!
Klienti ierodas mājās
Savu unikālo un krāsaino darinājumu pasauli Andra uzbūrusi savās ģimenes mājās «Vipas», kuras pirms 15 gadiem vecas un pagalam nolaistas iegādājās vīrs Andris. «Četrus gadus dzīvojām bez ūdens. Kamēr citas remontēja, dzīvojām vienā istabā,» sarežģīto sākumu atceras sava amata meistare. Tā soli pa solītim izdevies izveidot saimniecību, kurā ir vistas, aitiņas un mājas. Arī tās interjerā jaušams izteiksmīgais Andras rokraksts. Piemēram, apgleznotajā zīdā, kas grezno ģimenes nama sienas. Savukārt košajam sirdsdarbam mājās atvēlētas divas darbnīcas.
«Visu mūžu esmu sapņojusi, ka varu strādāt mājās, un klienti ierodas pie manis. Pēc piecu gadu darbības varu sacīt, ka tā arī ir. Ārpus ar saviem izstrādājumiem dodos tikai uz Brīvdabas muzeja gadatirgu, Rīgas svētkiem un Modernās mākslas festivālu. Vēl esmu sākusi braukt uz Hanzas dienām Igaunijā, kur dzīvo mūsu radi. Līdz ar to pie manis ierodas arī igaunietes,» stāsta Andra, būdama pilnībā apmierināta ar tagadējo slodzi un mājas dzīvi, kuras ritmā var atrast laiku gan rīta peldei, gan maltītes pagatavošanai saviem mīļajiem un citam mājas solim. Darbnīcā meistare darbojas līdz aptuveni pulksten 19, kad no darba atgriežas vīrs. Taču, kad ciemos ierodas bērnības draudzene, tiek pasludinātas radošās dienas un rosība darbnīcā var ievilkties līdz vēlai vakara stundai.
Ir arī tā saucamā sabiedriskā dzīve, kurai gan iestājies atvaļinājums. Divreiz nedēļā Andra dodas uz tuvējo Svētes pamatskolu, kur bērniem māca vizuālo mākslu un sociālās zinības, kā arī vada zīda apgleznošanas un filcēšanas pulciņus bērniem un pieaugušajiem.
Mācījusies par modelētāju piegriezēju
«Pati nāku no skolotāju ģimenes. Lai gan mana mamma neatšķir tamboradatu no adāmadatas, man vienmēr paticis šūt. Turklāt tikai funkcionālas lietas. Piemēram, skolas laikā no veciem džinsiem šuvām mugursomas un dažādas mazās somiņas. Esmu beigusi arī Jaunciema modelētāju piegriezēju skolu, kur mācījos vienā kursā ar modes dizaineru Aleksandru Pavlovu, un divus gadus praktizējos «Rīgas modēs»,» savu kaislību atklāj A.Kurga. Tomēr līdz galam profesionālā gultnē tā neievirzījās, bet transformējās naudiņu nesošā hobijā. Vilināja arī skola – Andra ieguvusi psiholoģes grādu ar specializāciju sociālajās zinībās un mārketingā, un Svētes pamatskola bija viņas pirmā darbavieta, pirms 15 gadiem pārceļoties uz Svēti no Jūrmalas.
Nemitīga mācīšanās dažādos kursos, meistarklasēs un internetā ir vēl viena amatniecei raksturīga spilgta iezīme. Piemēram, šogad kursos Andra apguvusi filca cepuru, bet pie kādas ukraiņu meistares – filca zābaciņu darināšanu. Arī zīda apgleznošanu rokdarbniece mācījusies kursos pie mākslinieces Ludmilas Grīnbergas. «Man ļoti patīk miksēt dažādas tehnikas. Piemēram, linu ar zīdu un filcējumiem,» Andra atver savu darinājumu «skapi», kurā var atrast ne tikai cepures, zābakus un somas, bet arī kleitas, svārkus, jakas, žaketes, vestes un apmetņus. Kroņa numurs ir ziediem un rakstiem rotāti filca mēteļi ar silto oderi. To darināšanai nepieciešams aptuveni mēnesis, un mētelis arī ir visdārgākais (aptuveni 300 eiro). Jāpiebilst, ka katrs apģērba gabals un aksesuārs ir unikāls, gaidot savu vienīgo nēsātāju.
Sapņo par savām meistarklasēm
Andra min, ka šuvusi arī vīriešiem. Piemēram, ar pirātu un baikeru tematiku. Tomēr, kā smej rokdarbniece, – večiem ir cita un līdz galam «neatkosta» konstrukcija! Tāpēc klientes galvenokārt ir pietiekami drosmīgas un košumu mīlošas dāmas. «Pārsvarā manus tērpus pasūta un pērk latvietes. Esmu ievērojusi, ka lielākoties viņas ir medicīnas darbinieces, kā arī skolotājas. Ar pasūtījumiem no ārzemēm ir grūti, jo problēma tā, ka jālaiko. Raksta man no Vācijas sieviete draudzene nopirkusi ļoti skaistu mēteli Doma laukumā, un viņa arī gribot. Taču bez piemērīšanas var tikai apgleznotu zīda šalli vai filcēto somu aizsūtīt,» min Andra, piebilstot, ka mājas lapa meistardarbs.lv un tirdziņi lielākoties ir paraugam, ko apsvērt, pārdomāt un vēlāk pasūtīt. Lai gan pērk arī tirdziņos. «Krievu vīrieši ar to izceļas, ka ļauj savām kundzēm ņemt visu, kas patīk, un arī latviešiem šādi izņēmumi sāk parādīties,» priecājas amatniece.
Patlaban A.Kurga reģistrējusies kā pašnodarbinātā un par plašāku uzņēmējdarbību pagaidām nedomā. Pietiek gan pasūtījumu, lai nebūtu jāteic, ka ir daudz par daudz, gan līdzekļu materiālu iegādei un dažādiem eksperimentiem. Piemēram, tā saucamajai nuno tehnikai, kad zīds tiek īpaši apstrādāts, radot saņurcījuma efektu. Lai apģērbs no šī materiāla nebūtu pārāk dārgs, tas tiek kombinēts ar citiem audumiem.
Tomēr Andrai ir vēl kāds sapnis. «Man patiktu veidot meistarklases, taču tam nepieciešams vairāk vietas. Iespējams, mūsu vēl neatjaunotajā siena šķūnītī?» nākotnē skatās talantīgā rokdarbniece.
