Ministru prezidenti sākuši regulāri aplaimot ārpus Rīgas strādājošos avīžniekus. Izņēmums nav arī pēdējais premjers Aigars Kalvītis.
Ministru prezidenti sākuši regulāri aplaimot ārpus Rīgas strādājošos avīžniekus. Izņēmums nav arī pēdējais premjers Aigars Kalvītis. (Piedodiet, bet pašvaldību vēlēšanu kaislību gaisotnē nenosaukšu, kādas partijas pārstāvis viņš ir. Kas to zina, lai zina, bet, kam vienalga, tas tāpat neko neizteiks.) Tātad vakar premjers mums, provinciāļiem, vēstīja, kādus lielus darbus viņa vadītā partija sastrādājusi.
Ministru prezidents ir pārliecināts, ka valdībai tās pirmajās 100 darbības dienās izdevies paveikt patiešām daudz. Gan iesākt reformas veselības aprūpes sistēmā, gan nodrošinot šā gada budžeta pieņemšanu. (Kautri paklusēsim par to, kas gāza iepriekšējo valdību un kāpēc to darīja.)
Vienam gan var piekrist. Pašreizējās valdības sastāvs ir tāds, ka diezin vai tuvākajos divos gados līdz Saeimas vēlēšanām to kāds mēģinās gāzt. Var arī piekrist A.Kalvītim, ka pēdējās dienās plašu rezonansi guvušais tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas un bērnu un ģimenes lietu ministra Aināra Baštika konflikts saistībā ar bērnu adopciju ir vērtējams kā visai dīvains.
Jācer, ka izdosies strīdniekus apsēdināt pie sarunu galda un miera pīpe tiks izpīpēta (protams, smēķētājiem domātajā kabineta daļā).
Kalvīša kungam var piekrist simtprocentīgi: vajadzīgas izmaiņas Krimināllikumā, lai stingrāk vērstos pret nelegālā alkohola tirgoņiem. Daudzu gadu laikā šī problēma nekur nav atrisināta līdz galam. Ja reiz likumsargi ir gatavi konfiscēt automašīnas, tad viņiem jābūt gataviem atkārtoti pie administratīvās atbildības saukta alkohola tirgoņa nodarījumu pielīdzināt kriminālnoziegumam. Citādi kāda velna pēc man, katru reizi ieejot tirgū, jāklausās slavenākā Latvijas svētā mantra: “Spirķik, vodka, sigareti!” Ja arī tad likumsargi bezcerīgi plātīs rokas – piedodiet, neko nevaram padarīt – būs jāsāk domāt, ka šajā pasaulē nekas nav nenopērkams.
Var arī piekrist premjerministra sacītajam, ka neatkarīgi no valdības(-u) vēlmēm dabasgāzes cena Latvijā pakāpeniski palielināsies. Tā pašlaik ir par trešdaļu zemāka nekā Rietumeiropā, un varam “piemest galvā”, kādi prieki vēl sagaidāmi. Var arī piekrist viņam, ka “gāzes kā viena no energoresursiem maksas kāpums negatīvi var ietekmēt tautsaimniecību, samazinot tās konkurētspēju. Tomēr cenas palielināšanos ne valdība, ne arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nevar novērst”. Nu re, kas gaidāms, to sagaidīsim.
Pats interesantākais bija dzirdēt, ko premjers domā par pašvaldību vēlēšanām. Vilties mums patiešām nenācās. Izrādās, vislabāk veicies tur, kur pie vadīšanas bijuši viņa pārstāvētās partijas “komrādi”. Tas priecē, jo vēlreiz apstiprina Latvijas senseno politkultūras pamatpostulātu – palīdzēt savējiem “uz vietām”, ja esi “pie šprices” valdībā. Tad var arī nesapratnē raustīt plecus un taujāt, kāpēc vienas pašvaldības vadītājam ir lielāka (mazāka) alga nekā citas. Tas jau nekas, ka viens spēj “sakasīt” un apgrozīt desmitiem miljonu, kamēr citam izdodas krietni vien mazāk.
Kaut gan – ek, nieks! Pēc desmit dienām dzīve ieies atkal normālās sliedēs.
