Tā sanācis, ka rudenī tiek svinētas dažādas jubilejas, šajā laikraksta numurā par divām tādām.
Ja studiju gados man kāds būtu jautājis, kura ir visforšākā LLU fakultāte, es nedomājot teiktu, ka “meži”. Gluži vienkārši tā bija fakultāte, uz kuras kopmītnēm mēs, Jelgavas meitenes, devāmies “medīt” (ļoti atbilstošs vārds šai fakultātei) čaļus. Tomēr nešaubīgi “mežiem” sekotu “veti”. Uz viņu kopmītnēm gan mēs nedevāmies, bet kopējais iespaids par veterinārmedicīnu studējošajiem likās ļoti pozitīvs un vienmēr arī tāds kā ar humoru apvīts. Tieši tāds ir arī šajā numurā lasāmais materiāls par fakultātes jubileju, jo papildināts ar bijušā fakultātes Klīniskā institūta direktora emeritētā profesora Alberta Auzāna un agrākā Epizootoloģijas katedras vadītāja Gunāra Cicera atmiņu stāstiem. Iezīmējot simt gadu atceri veterinārmedicīnas augstākajai izglītībai Latvijā, pagājušajā nedēļā LLU Veterinārmedicīnas fakultātē uz pasākumu, kas tika nosaukts par atmiņu festivālu, sanāca gan studenti, gan mācību spēki, jaunie un agrākie, kuri šoreiz tika uzklausīti visvairāk.Interesanti, ka mūsdienās starp astoņām LLU fakultātēm veterinārmediķi ir pirmie pēc ārzemju studentu skaita. Pirms pieciem gadiem LLU veterinārmediķi uzņēma pirmos sešus ārzemju studentus, bet šogad pirmajā kursā studijas sāka 27 ārzemnieki, pārsvarā no Rietumeiropas – Vācijas, Somijas, Zviedrijas. Šajās “Zemgales Ziņās” vēl par kādu jubileju, pagaidām gan ar mazāku skaitli, bet tāpēc ne mazāk būtisku – šogad savu piecpadsmito dzimšanas dienu svin Jelgavas ukraiņu kultūras centrs “Džerelo”.
