Kā jau tas Edvīnam Kalneniekam ierasti, viņa scenogrāfiju un pasteļu izstāde Ādolfa Alunāna memoriālajā mājā tika vienkārši sagatavota un bez kādām ceremonijām 14. aprīlī nodota skatītāju vērtējumam (līdz 29. maijam).Šī, kā man šķiet, ir pirmā reize, kad mākslinieks mēģinājis atskatīties uz savu scenogrāfa darbību. Tā 1965. gadā sākusies un joprojām turpinās Ā.Alunāna Jelgavas teātrī, kad tas vēl nebija ieguvis tautas kolektīva goda nosaukumu. Strādāts ir raženi, brīžiem pat sezonā sagatavotas vairākas izrādes. E.Kalnenieks pirmais Latvijā to noformēšanā atsāka izmantot apgleznotās dekorācijas – Ā.Alunāna «Draudzes bazāra» iestudējumā 1966. gadā. Kā redzams no izstādes, par šo viņa plašo un auglīgo radošās darbības pusi saglabājies ļoti maz liecību un galvenokārt fotogrāfijās. Skatītāji var gūt ieskatu un daudzi arī atcerēties tādus senus iestudējumus kā krāšņās izrādes «Zilais putns», «Parasts brīnums», «Ar būdu uz baznīcu», «Mirandolīna». Askētisks, tajā pašā laikā elegants noformējums bija Žana Anuija lugas «Antigone» iestudējumam, arī Antona Čehova «Trīs māsām». Dažkārt E.Kalnenieks tikai uz skatuves uzlicis kādas slavenas gleznas kopiju, kā bija Džona Kiltija «Mīļajā melī». Par «Draudzes bazāru» liecina kā atraktīvās programmiņas zīmējumi, tā tērpu skices. Izstādes lielāko daļu aizņem E.Kalnenieka pasteļi. Kaut arī daudzus skatījām izstādē Mākslas skolā, krāsu smalkās nianses, kompozīcijas un motīvu vienkāršību var atkal un atkal baudīt. E.Kalnenieka pasteļgleznas ir mazas, bet spožas pērles.
