Māras diena… Latviešu tautas lielākā sēru diena, kas velkas gadu un mūžu garumā.
Māras diena… Latviešu tautas lielākā sēru diena, kas velkas gadu un mūžu garumā. Pirms 50 gadiem komunistiskā vara īstenoja savu ieceri izbrīvēt vietas jaundibinātajiem kolhoziem. Visi tie, kas ar nerimtīgu darbu, pieticību, taupību bija izveidojuši spēcīgas saimniecības, aprīkotas ar tā laika jaunāko tehniku, izaudzētiem lieliem ganāmpulkiem, šīs ieceres īstenošanai nebija vajadzīgi. Kopu saimniecībām bija nepieciešamas telpas, inventārs un lopi. Tāpēc, izvedot cilvēkus, vajadzīgais palika.
Dažs paliks tālā Sibīrijas tundrā,
Un citus plašās taigas klās.
Tik retam kādam kaps būs izrakts kalnā,
Vēl retāk mājās atgriezīsies kāds.
Ir jāiztur un jānāk mājās,
Kaut sveši tajās sen jau mīt.
Ir jāiztur un jāpaliek tev kājās,
Tu lauzts un miris nederi nekur.
Tur svešumā tev kapa nebūs
Un nebūs tēva māju tev.
Ir jāpārnāk ar visu sāpi,
Ir jāpārnāk! Jo tāds ir pienākums.
… jo visu mūžu tevi ved un ved, joprojām ved!
Guntars Bullis, represētais
