Kopš 21. novembra Jelgavas 52. zemessardzes bataljons, pēc municipālās policijas pieprasījuma, atsācis veco ebreju kapu atmīnēšanu, ko pagaidām nākas pārtraukt nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ.
Kopš 21. novembra Jelgavas 52. zemessardzes bataljons, pēc municipālās policijas pieprasījuma, atsācis veco ebreju kapu atmīnēšanu, ko pagaidām nākas pārtraukt nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ.
Kā pastāstīja speciālo uzdevumu vienības apbruņojuma pārzinis un spridzinātājs Harijs Goša, vecajos ebreju kapos un to teritorijā ir ļoti daudz dažāda lieluma un dažādas bīstamības pakāpes lādiņu, tādēļ pilnībā attīrīt šo teritoriju nav iespējams. Lielākoties te zemē guļ lādiņi no Otrā pasaules kara, kad šeit atradās frontes līnija un krievu armijas munīciju noliktava. Pirmo reizi šī teritorija tika apsekota pirms diviem gadiem, kad palīdzību lūdza Jelgavas Ebreju biedrība, kas šeit vēlējās novietot pieminekļus bojāgājušajiem tautiešiem. Pēc šā lūguma kapu teritorija ir regulāri apsekota, un vienmēr tajā ir atrasti lādiņi, kas, par spīti laikam, joprojām ir bīstami – daudzi pie mazākā trieciena var eksplodēt.
Zemessargu darbu traucē aso izjūtu cienītāji, kas, nedomājot par augsto bīstamības pakāpi, cenšas pašrocīgi atrast lādiņus. Speciālo uzdevumu vienības komandieris Oskars Karls pastāstīja, ka, spriežot pēc pēdām, ko atstājuši nelikumīgie lādiņu meklētāji, tie nav amatieri, kas rok, kur pagadās. Rūpīgi izmeklētā vieta liecina, ka lietā likts metāla detonators, kas apstiprina aizdomas, ka munīcija viņiem ir vajadzīga, vai nu lai iegūtās sprāgstvielas pārdotu, vai arī lai lādiņus izmantotu paši.
Pašlaik lādiņiem bagātas ir arī plašas Kalnciema teritorijas, kur munīcija ir saglabājusies vēl no Pirmā pasaules kara. Tiesa, šeit bīstamību paaugstina daudzie ķīmisko lādiņu atlikumi.
