Skolotājs ir viena no pasaules atbildīgākajām profesijām. Skolotājs – tas ir cilvēks, kurš palīdz iegūt zināšanas, iemāca vienkāršas un sarežģītas lietas, palīdz īstenot skolēnu sapņus, gatavo viņus lielajai dzīvei, bet, pēc gadiem satiekoties, kopā priecājas un kavējas atmiņās. Tāds skolotājs bija mans kolēģis, fizkultūras skolotājs Rolands Čuhalovs – radošs, darbīgs, atsaucīgs, savu darbu un bērnus mīlošs. Ar viņu kopā esmu strādājusi Jelgavas 4. vidusskolā 25 gadus.
Nu skolotājs jau trīs gadus (kopš 2010. gada 2. marta) atdusas Jelgavas Meža kapos. Turpat netālu guļ arī mani mīļie cilvēki – tēvs, vīrs, brālis. Ejot apciemot savējos, man vienmēr jāiet garām Čuhiņa (tā mēs, kolēģi un arī skolēni, mīļi uzrunājām Rolandu) kapiņam. Pagājušajā rudenī, stāvot pie Rolanda kapa, radās doma, vai viņš nav pelnījis, lai bijušie skolēni, kuru bijis simtiem un kuri, pat trīs paaudzēs mācoties skolā, viņa vadītajās stundās un treniņos ieguvuši fizisko rūdījumu dzīvei, savam skolotājam un trenerim saziedotu naudu un pateicībā par viņa darbu uzliktu pieminekli. Rolandam vienīgā darba vieta bija Jelgavā: 2. pamatskola un 4. vidusskola, pirmsskolas iestāde «Vārpiņa». Tur pagāja viss pedagoga darba mūžs – 63 gadi.
Esmu satikusi bijušās skolotāja audzēknes un izteikusi savu ideju par pieminekli, un viņas kā bijušās skolnieces, arī basketbolistes, to ļoti pozitīvi atbalstīja.
Tāpēc aicinu bijušos skolotāja R.Čuhalova skolēnus un kolēģus 10. maijā pulksten 17 uz Jelgavas 4. vidusskolas sporta zāli, lai kavētos atmiņās par kopā ar Čuhiņu pavadītajiem gadiem. Padomāsim kopīgi par piemiņas vietas izveidi pedagogam R.Čuhalovam. Būs arī iespēja ziedot piemineklim. ◆
