Redakcijas pastā atradām vēstuli no iecavnieces Mirdzas Štībeles.
Redakcijas pastā atradām vēstuli no iecavnieces Mirdzas Štībeles. Viņa kopā ar daudziem citiem Jēkabpils Ekonomiskā tehnikuma 1952. gada absolventiem bija ieradusies uz salidojumu, kur dalījās jaukās un gaišās atmiņās par neaizmirstamajiem mācību gadiem. Mirdzas kundze savā vēstulē ar nožēlu stāsta, ka ne jau visi tā gada absolventi varēja atbraukt, kādu jau paņēmusi Zemesmāte, citam slimība vai vēl kāds iemesls liedzis atstāt māju. Smagas slimības dēļ atmiņās un priekos ar bijušajiem kursabiedriem nav varējusi dalīties arī Velta Veinberga no Svētes pagasta. Mirdza Štībele Veltas kundzi nav satikusi 50 gadu, bet domas pie viņas kavējoties nemitīgi, jo viņa Mirdzas kundzei devusi otru dzīvi. Tādēļ ar avīzes starpniecību Mirdzas kundze grib pateikt, ka nav aizmirsusi savu glābēju.
«Es viņai domās sūtu lielu, baltu rožu pušķi sakarā ar notikumiem, kas risinājās pirms 50 gadiem. Viņa bija tā, kas izglāba man dzīvību. Kā šodien atceros 1952. gada saulaino vasaru – eksāmenu laiku. Mēs, meitenes, gatavojāmies eksāmenam un sēdējām Daugavas krastā. Mācību pārtraukumos veldzējāmies upes ūdeņos. Arī es iebridu Daugavā. Pēkšņi man zem kājām pazuda pamats, jo biju iekritusi bumbas izsistā bedrē. Tā kā nepratu peldēt, sajutu, ka slīkstu… Labi, ka tuvumā atradās Velta. Viņa metās ūdenī pēc manis. Atceros, ka es viņai krampjaini pieķēros. Viņa labi prata peldēt, bet tikai ar lielām grūtībām mani izvilka krastā. Par to esmu viņai simts pateicību parādā. Tā kā uz salidojumu Velta neatbrauca, nolēmu pateicību izteikt viņas dzīvesvietas Jelgavas rajona laikrakstā «Zemgales Ziņas».
Paldies tev, Veltiņ, vēlreiz! Lai Tev veselība un saticība ģimenē!»
Arī «Zemgales Ziņas» pievienojas Mirdzas Štībeles vēlējumam.
Sagatavojusi Dace Diržine
